Būvasu nospraušana

Līdzīgi kā plānotās ēkas pirmā skice projektēšanas stadijā, būvasu nospraušana, noteikti, ir šāds pats romantiski apcerīgs moments būvniecības stadijā. Pirmo reizi dabā var redzēt mājas aprises un precīzu novietojumu, tāpat, līdzīgi kā projektēšanas stadijā, pēc skices sekoja tikai čakars un besis. Bet māja pati neuzbūvēsies, tāpēc jāiet tālāk.

Lai arī no teorijas viedokļa it kā viss ir vienkārši, ar būvasu nospraušanu un iznešanu personīgi saskāries nekad nebiju. Līdz ar to 100% pārliecība kā to pareizi izdarīt man nebija. Sazvanījos ar mērnieku, kurš taisīja arī zemes gabala topogrāfiju, un viņš apsolīja gan parādīt kā salikt sētiņas gan nospraust asis. Manā būvatļaujā pie būvniecības uzsākšanas nosacījumiem būvasu nospraušanas akts netika prasīts, bet, pēc īsas konsultācijas ar būvinspektori, nolēmu, ka nekāds ietaupījums te nesanāks un labāk uztaisīt. Akts, kaut kādā veidā būs nepieciešams pie ēkas nodošanas – sīkāk šajā jautājumā neiedziļinājos.

Pārsūtu mērniekam failus, ko projektētājs sagatavoja asu nospraušanai un izrādās mans projektētājs diemžēl nemāk LKS-92 koordinātas, tāpēc mērniekam ir lieki jačakarējas un ģenplāns jāievelk pareizās koordinātas. Kad ĢP ievilkts koordinātās, izrādās, ka māja ĢP reāli uzzīmēta par gandrīz pusmetru platāka kā norādīts un atšķiras par to pašu pusmetru no platuma pamatu plānā. Paldies Ansim Liepam, ka ātri salaboja šīs kļūdas, lai nekavētu asu nospraušanu. Mācība Nr. 1 – jau pie projekta pasūtīšanas vienojaties, ka projektam jābūt LKS-92 koordinātās, it kā pašsaprotama lieta, bet izrādās Latvijā var projektēt arī brīvi izvēlētās koordinātu sistēmās. Runājot par mājas platuma problēmu, it kā jau 0,5 metri uz kopējo 9 m platumu ir sīkums, bet tagad man ir jātērē savs laiks un jādomā kurām telpām šie 0,5 metri tiks atņemti un katru reizi, kad būvniecības procesā vajadzēs kaut ko mērīt un plānot būs atkal un atkal jādomā par šiem 0,5 metriem. Liekas galvassāpes un riski kaut kur kļūdīties. Mācība Nr. 2 – pirms parakstiet projektu, ņemat rokā lineālu un projektā pārmēriet galvenos attālumus, lai nerodas šādi pārsteigumi.

DSC_1876

Priekš sētiņām sagatavoju 50×50 brusiņas un 25×100 dēļus. Mērnieks no sākuma nopozicionē tahimetru pēc iepriekš ar GPS piemērītiem atbalsta punktiem, tad atsprauž pagaidu atzīmes mājas stūros un sazīmē vietas, kur uzstādīt sētiņas.

DSC_1908

Tad uzstādam sētiņas. Ņemot vēra, ka augsne jau noņemta, sētiņas sanāk samērā augstas un papildus stabilizācijai iesaka nostiprināt tās ar šķērseniskiem dēļiem. Pēc sētiņu samontēšanas, mērnieks ņem precīzāku instrumentu un atliek punktus uz sētiņām. Atliktajos punktos svinīgi iedzenu naglas.

Kad lauka darbi pabeigti mērnieks sagatavo Galveno būvasu nospraušanas aktu (saite uz veidlapu un MK noteikumiem), Būvasu iznesumu nospraušanas plānu un iesniedz Mērniecības datu centrā apstiprināšanai. MDC pēc apstiprināšanas piešķir reģistrācijas Nr. un  nosūta informāciju pašvaldībai. Šis prieks maksā papildus 12.09 Eur.

4 Galveno būvasu reģistrēšana datu bāzē un nosūtīšana pašvaldībai, viens objekts 12.09

Šādi izskatās izgriezums no būvasu iznesumu nospraušanas plāna.

rect4149

Terases, iekšējās sienas, skursteņu un citus objektus tālāk jau atsprauž patstāvīgi ar mērlentu un ģeometrijas zināšanām, bez mērnieku palīdzības.

Lai turpmāk objektā ātri varētu noteikt augstumus, atzīmējām arī “nulles” punktu ar zināmu augstumu virs jūras līmeņa. Tā jebkurā brīdī ar parasta niveliera palīdzību varēsim saprast kas kādā augstumā ir jābūvē vai jau ir uzbūvēts.

Advertisements

Būvdarbu uzsākšanas nosacījumi izpildīti

Būvatļaujā vienīgais nosacījums, lai uzsāktu būvdarbus bija Būvētāja civiltiesiskā apdrošināsanas polise. Tā kā šajā gadījumā būvētājs esmu es pats, tad apdrošinu sevi. Vispirms aizbraucu uz BALTAS kantori, bet tur cilvēks nekādi nesaprata, ko es vēlos apdrošināt, jo viņasprāt būvētājam jābūt juridiskai personai. Tālāk aizbraucu uz BTA un tur cilvēks uzreiz saprata kas nepieciešams. Apdrošinos uz maksimāli iespējamo termiņu – 3. gadiem, ilgāk it kā nevarot. Prēmija – 137,26 Eur. Prēmijas lielumu ietekmē pašrisks un, cik saprotu, vēl dažādi faktori, piemēram, attālums līdz tuvākajai apdzīvotai ēkai, ciemats vai lauku apvidus, mūra vai koka ēka, ēkas augstums, papildus apdrošināto personu skaits utt.

Apdrošināšanu atliku līdz pēdējam, lai maksimāli izmantotu būvatļaujas derīguma termiņu un pēc iespējas vēlāk būtu jāatgriežas būvvaldē, lai to pagarinātu. Šī iemesla dēļ šo pasākumu biju ievilcis pārāk ilgi un ar nekādu cenu salīdzināšanu vairs nebija laika nodarboties.

Lai būvatļaujā saņemtu atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ir jāaizpilda standarta būvvaldes iesnieguma veidlapa, kurā norāda, kas būs būvētājs, un pievieno apdrošināšanas polises kopiju un būvatļauju. Pēc precīzi 5 dienām atzīme ir izdarīta un līdz 2020. gada 5. aprīlim varu oficiāli un, kas galvenais, droši būvēties.

Pagaidu tualete

Lai arī kāds slinkums un nevēlēšanās būtu ar to čakarēties, bet ir jāatrisina arī tāda pašsaprotama problēma kā vieta, kur nokārtot dabiskās vajadzības. Ņemot vērā, ka šis nav un visticamāk arī nekļūs par intensīvas darbības būvobjektu ar strādnieku brigādēm un paredzamu darbu beigu datumu, plastmasas tualetes noma nav variants, pirkšana, protams ne tik. Pašu un to dažu viesstrādnieku vai ciemiņu vajadzībām derēs arī parasta koka sausā tualete.

Iepirku impregnētas brusas 100×50 un 50×50 un kaut kādas tur šķiras 100×25 dēļus.

No sākuma izveidoju karkasu 1,2m x 1,2m x 2,1-2,3m. Paredzētajā novietnē noraku melnzemi, iebēru smilti un saliku līmenī bruģa klucīšus. Tad kaut kā ar kaimiņa palīdzību to smago monstru aiznesām un uzlikām uz klucīšiem.

Tālak pēc internetā atrastiem un Depo samērītiem EU standartu platumiem un augstumiem izveidoju sēžamo konstrukciju. No virtuves remonta bija palikusi līmeta koka darba virsma. To veiksmīgi integrējam šajā projektā. Tā teikt bezatlikumu saimniekošana. Lieliski noder arī bērnībā iegūtās datorspēļu prasmes.

Veidojot sēžamkonstrukciju, ņemts vērā, lai caurums ir maksimāli tuvu malai un augstums tāds pats kā normālam tualetes podam, kas nodrošina ērtu sēdēšanu. Tāpat ir ļoti svarīgi apakšā atstāt vietu kāju purngaliem priekš tiem, kas to dara stāvus, lai nav jānodarbojas ar tālšaušanu. Noplūdes uz koka konstrukcijām novērš tas pelēkais plastmasas plūsmas novirzītājs/koncentrētājs no Depo (iznākums nav fiksēts bildēs, bet šaurais gals saprotamu iemeslu dēļ beigās tika nozāģēts).

Kad šī projekta svarīgākā konstrukcija 100x pārdomāta un izveidota, atliek tik apšūt, ielikt durvis un uzlikt jumtu. Beigās jau parāva besis un jumts tika uzlikts pagaidu no plēves, tāpat arī gaismas caurums pagaidām paliks nenostrādāts. Varbūt uz Jāņiem uznāks luste pabeigt un vēl nokrāsot. Aizmugurējās durvis paredzētas saražotās produkcijas tvertnes ievietošanai un izvilkšanai, tur arī vēl jādomā cik liels čakars izvērtīsies ar to visu un kā to labāk organizēt.

Kopumā šim neizkustināmajam monstram aizgāja nepilnas 3 dienas darba un kaudze slapju kokmateriālu un skrūvju. Laikam sanāca labāk kā bija plānots.

Augsnes noņemšana

Ar pirmajām pavasarīgajām dienām atsākas kustība arī šajā būvobjektā. Tiek pasūtīts universālais traktors, aptuveni atzīmēta mājas novietne un cīņa ar augsni var sākties. Mērķis ir paredzētajā mājas vietā noņemt augsni līdz smiltij.

Pirms:

DSC_1808

Ciņas vidū:

DSC_1823

Un pēc aptuveni 7 traktora darba stundām:

DSC_1857

 

Zem augsnes atsedzas aptuveni 10-20cm biezs blīvs mālsmilts slānītis (par mālsmilti laikam to nav korekti saukt, jo tas ir kaut kāds augsnes ieskalošanās horizonts, bet vieglākai uztverei derēs arī šāds formulējums). Zem tā ieguļ smalka smilts. Gruntsūdens vēl nav.

Tālāk plāns ir šo mālaino slānīti pamatu vietās caurrakt  tā, lai pamatu pēdu varētu novietot tieši uz smilts. Pirms tam gan vēl ir jānosprauž asis.