Elektrība dārza mājiņai un ūdens sūknim

Dārza mājiņa jau kādu laiku ir gatava, bet vēl aizvien objektā nebija ūdens un pēc elektrības bija jāiet 80m attālumā pie sadales skapja. Apdomāju dažādus variantus kā labāk rīkoties ar elektrības pievilkšanu un izlēmu ignorēt faktu, ka arī īstajai mājai vajadzēs kaut kad vilkt elektrību, un vienkārši aizvilkšu kabeli no esošā remontpieslēguma līdz dārza mājiņai un par īstās mājas elektrību domās pēc tam.

Internets baigi nepalīdz saprast kādu kabeli man vajag, tāpēc kaut kā izdomāju, ka CYKY 5x4mm vara kabelis būs īstais variants. Laika tobrīd nebija daudz domāt, jo Lieldienu brīvdienas tuvojās lieliem soļiem un visu bija jāpaspēj iepirkt, lai brīvdienās nekur nav jābrauc un var par 100% pievērsties pamatu pēdai, bruģim, ūdenim, elektrībai un pat vairs neatceros kas vēl toreiz uz Lieldienām bija ieplānots.

Kabeli sagādāt par normālām naudiņām pirmsvēktu dienā man palīdz Aleksandrs no Elektro24. Papildus nopērku arī D40 gofru. Salīdzinot ar kabeļa izmaksām, gofra nav dārga un labāk to kabeli papildus pasargāt.

Tālāk jau pie darbiem. Ņemam mazo ekskavatoru, rokam un guldam to kabeli iekšā. Neko baigi daudz te nav ko rādīt. Galvenais pirms gofras rituļa atsiešanas ir nostiprināt ievilkto striķi, lai tas neieraujas iekšā.

DSC_2186

Kad kabelis aizvilkts līdz mājiņai, ievelkam kabeli šādā mazā sadalnītē un aizvelkam vienu aizejošo gofru ar 3×2,5mm kabeli līdz ūdens sūkņa bedrei.

DSC_2404DSC_2559

Un te jau gala rezultāts. Noplūdes automāts 30mA un drošinātāji – āra rozetēm 16A, ūdens sūknim 16A un dārza mājiņai 10A. Zemējumu slēdzu pie ST zemējuma vada. Bija ideja veidot savu zemējumu pie spices, bet šo ideju pagaidām atliekam, lai nesanāk kā šiem Ādažu iedzīvotājiem (http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/adazos-noversta-karsta-udens-slaksanas-no-spices.a235875/).

DSC_2712

Neesmu elektrību mācijies, tāpēc droši komentējiet, ja kaut kas ir izdarīts nepareizi.

Advertisements

Ūdens spice

Lieldienu brīvdienās paspēju arī sākt risināt ūdens trūkuma problēmu. Atbrauca vīri un sāka dzīt spici ūdenim. Būtībā darbs pāris stundām – izurbj caurumu, saskrūvē trubas, iespiež trubu caurumā, uzgriež galā vītni un patecina nedaudz ūdeni. Spice sanāca gandrīz 8 metri. Truba 42,8mm. Ūdens pagaidām ir pietiekami. Vīri darbu izdarīja ātri un labi, bet attieksmes trūkums jūtams – nācās pēc tam vākt atstāto drazu, lai bērns skraidot nesavainojas.

Kad spice iedzīta, izroku bedri sūknim un vīri piegriež spices garumu pēc fakta.

DSC_2156

Pēc tam jau atliek izveidot kaut kādu kasti zem zemes, kur likt sūkni. Par alternatīvām baigi nedomāju – jāizlīdzas ar to kas pie rokas. Izbruģēju aptuveni laukumiņu ap spici, iebetonēju apmali uz kuras tālāk mūrēt keramzīta blokus.

Neesmu baigais mūrnieks – sanāca kā sanāca, bet savu funkciju pildīs.

DSC_2535.JPG

Nākamajos rakstos vairāk info par pēdējā bildē redzamo gofru elektrības vadam un kaut kādu melna trubu.

Lai saprastu no kurienes tad nāk tas ūdens, var ieskatīties mājai veiktās ģeotehniskās izpētes rezultātos. Ja spice ir gandrīz 8 metri, ūdens tiek iegūts no smilts slāņa kas ieguļ zem 2-3m bieza māla. Tas ir labi, jo ūdens ir nedaudz pasargāts no virszemes piesārņojuma un, iespējams, nebūs arī izteiktas sezonālas svārstības pieejamajā ūdens daudzumā.

Griezums

Bruģis ap dārza mājiņu

Dārza mājiņai nepieciešams arī kārtīgs bruģēts laukumiņš, lai var sausām kājām apiet apkārt un ir vieta, kur pasēdēt, atpūsties, ieturēt brokastis utt. Tā kā pamatu pēdai škembas kavējās un bija aizlienēta bliete un citi instrumenti, varēju šim pasākumam pilnvērtīgi pieķerties. Bija iekrājušies dažādi bruģu atlikumi, kurus beidzot liku lietā.

Sākumā traktors norok melnzemi un ieberu to pašu pieberamo smilti, kuru izmantoju piebraucamā ceļa pamatnei. Tālāk izlīdzinu smilti aptuveni vajadzīgajā līmenī un sablietēju. No teorijas viedokļa vajadzētu vēl slāni ar smilti vai smalku šķembu, bet te nebūs lielas slodzes tāpēc derēs arī šāds haltūristu variants.

DSC_1845

Laukumam pa perimetru un apkārt mājiņai savelk striķus ar vēlamo bruģa augstumu, nolīmeņo un izveido nepieciešamos kritumus.

DSC_2162

Ar bruģa gabalu uzmanīgi zem striķa vietām novelk lieko smilti un uz izveidotās līnijas liek metāla lentu. Tad ar koka dēli velk pa metāla lentu un noņem lieku smilti. Redzams, ka smilts ir akmeņaina un paliek daudz caurumu, bet nekas traģisks – lielākos aizberam, mazākos ignorējam.

DSC_2163

Kad laukums sagatavots, jāsaplāno bruģa likšanas stratēģija/mozaīka un attiecīgi jāsavelk striķi, lai būtu taisnas līnijas un stūri 90 grādos.

DSC_2196DSC_2198

Bruģi ir dažāda veida, tāpēc visus likt lietā neizdevās, izmantoju tikai 6cm biezos. Izlēmu nečakarēties ar dažādiem biezumiem, jo tāpat nedaudz pietrūks, un skrēju uz veikalu pēc papildus 10m2 kaut kā, kas ir 6cm biezs. Un atradu paleti ar šādiem skaistuļiem par ļoti nedraudzīgu Lieldienu cenu.

DSC_2226

Jauniepirktos kvadrātiņus lieku ap māju un trūkstošajās vietās mājas priekšā. Līdzīgi kā priekšpusē, ar striķi novelk taisnu līniju, pa kuru ies bruģa mala. Kad pirmā līnija uzlikta, otru atliek tik uzmanīgi sakrāmēt blakus.

Lai stūrī sastiķētu divas līnijas vajadzīgajā leņķī, izmanto reiku, kuru atstutē pret jau uzlikto bruģi.

DSC_2250DSC_2252

Kad viss salikts un piezāģēts, sabetonēju maliņas un saberu smilti, ko ieskalot spraugās. Ūdens vēl objektā uz to brīdi nebija, tāpēc jāgaida, kad smilts izžūs, lai var saslaucīt spraugās.

DSC_2283

Un te gala rezultāts ar jau noslaucītu smilti un piebērtu melnzemi pie maliņām. Tāda lūk improvizēta mozaīka sanāca.

DSC_2731

Timbero dārza māja

Ielikšu atskaiti arī par sievas būvniecības projektu. Viņa lieliski zin, ka mana vēlme izdarīt visu paša spēkiem atsevišķu projektu izpildi var novest līdz absurdi ilgiem termiņiem, tāpēc šeit tieku atstumts nedaudz malā. Dārza mājai jābūt gatavai jau pavasarī, lai var pilnvērtīgi izbaudīt vasaru.

Dažādu variantu izpēte notika jau rudenī. Lai arī piedāvājumi dažādas konstrukcijas, izskata un kvalitātes dārza mājiņām ss.lv ir salīdzinoši daudz gan vizuāli, gan cenas ziņā izvēle notika par labu Timbero.lv piedāvātajai dārza mājai Vents ar 40mm biezām sienām un 14,9m2 platību. Pasūtījām karkasu + sākuma minimumu bez ūdens notekām un elektroinstalācijas. Solīja, ka pavasarī būs gatavs un uzstādīšanu veiks tiklīdz laikapstākļi būs piemēroti.

image4155

Marta beigās bija dažas siltas un sausas dienas un Timbero piedāvāja braukt uzstādīt mājiņu. Rudenī paredzētajā mājiņas vietā biju noracis melnzemi un piebēris ar smilti, tāpēc montieri bija ļoti priecīgi un stāstīja šausmu stāstus par mājiņu uzstādīšanu purvainās dubļainās un citās jaukās vietās.

DSC_1821

Keramzītu bloku salikšana notika ļoti ātri. Kad bloki salikti līmenī, virsū liek pamatu karkasu no 70×40 brusām, un tad uz tā jau montē sienas. Komplektam līdz nāk pamācība gan lielajam karkasam, gan pamatu karkasam, gan galvenajiem savienojumu mezgliem. It kā neko diži nepareizi salikt te nevar.

image4144

Pēc pusdienām sienas jau ir gatavas un līdz vakarā tiek pabeigta arī grīda un jumts. Var redzēt, ka mājiņu salikšana šiem vīriem ir ikdiena + vēl piemēroti rīki.

DSC_1826

DSC_1836

Otrajā dienā bija palicis uzlikt jumta segumu un nokrāsot. Ārpusi krāsoja ar lineļļas krāsu no Ekosolis. Iekšpuse ar caurspīdīgu grunti. Lai arī krāsoja ar krāsas pistoli, darbs piņķerīgs un pagāja visa diena diviem cilvēkiem. Viens krāsoja logu rāmjus, otrs karkasu.

DSC_1886

Iekšpusē grīdai dēļi 110x18mm ar spundi. Logiem kaut kāda minī stikla paketīte. Grīda izskatās labi, bet lai nesaltu kājas un būtu vieglāk kopt būs jāliek kaut kāds lamināts pa virsu.

 

Par mājiņas saskaņošanu būvvaldē, labiekārtošanu, atklātajiem defektiem un citiem sīkumiem centīšos uzrakstīt kādā no nākamajiem rakstiem.

Pirmais būtiskais novērojums ir mājiņas uzkaršana. Ar logiem bagātā fasāde ir vērsta pret austrumiem un siena ar vienu logu pret dienvidiem. Saulainās pavasara dienās līdz pusdienlaikam mājiņa ir patīkami uzsilusi un tad sāk dzist. Vasarā ap pusdienlaiku visticamāk būs maza siltumnīca.

Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

Veidņus izlēmu gatavot no tiem pašiem n-šķiras dēļiem ar izmēriem 10×2,5×300, ko izmantoju tualetei. Biju jau pasen iepircis 3m3, tāpēc jāliek lietā. Galvenais dēļu trūkums nav tas, ka vienā pusē ir miza, bet gan izmēri, kuri staigā visās dimensijās.

Lai process ir raitāks un ergonomiskāks, izveidoju šādu darba virsmu sev vēlamā augstumā un ar speciālām atdurītēm veidņu montēšanai.

DSC_2322

Tālāk process gandrīz kā konveijerā – ņemam divus dēļus no kaudzes, liekam uz galda ar smuko pusi uz augšu un skatāmies vai neveidojas šķirbas vai kāds izliekumus. Ja viss Ok, saspiežam pret atdurēm, lai starp dēļiem nav spraugas, un skrūvējam kopā, tad apzāģējam abus galus. Ja nav Ok, šķirojam dēļus kaudzē līdz atrodam saderīgus pārus. Vidēji katrs otrais dēlis tiek izbrāķēts, dēļ tā, ka pārāk izliecies vai platumā neriktīgs. Un tā darbojamies līdz esam ieguvuši nepieciešamo veidņu daudzumu. Veidņu garumus veidoju dažādus vadoties pēc dēļu kvalitātes, jo tāpat, uzstādot, būs jāstiķē un jāpiegriež.

DSC_2336

Veidņi sataisīti un ar šādu superinstrumentu pārnesu informāciju no striķiem uz zemes. Kad piešauj roku un nepūš stiprs vējš, precizitāte ir diezgan laba. Tālāk uz atzīmēm liekam veidņus. Pēcāk pēc atzīmēm varēs sekot līdz vai veidņi nav pabīdījušies.

Kad veidņi salikti un savienojuma vietas piezāģētas, var sākt nodarboties ar līmeņošanas darbiem. Šim darbam ļoti noderēja lāzera projekcijas nivelieris ar uztvērēju āra darbiem. Līmeņošanu veicu ar dažādiem koka atgriezumiem –  mazai pieregulēšanai vislabākais rezultāts sanāca ar maziem ķīlveidīgiem atgriezumiem, bet lielākām kļūdām jāņem talkā pamatīgāki atgriezumi. Kad attiecīgais veidņu savienojums salīmeņots, saskrūvēju tos kopā. Tā apejam apli līdz visi veidņi ir savienoti. Tad ejam otro apli, pārbaudām līmeni, pārbaudām veidņu platumu un pieskrūvējam papildus atbalsta dēlīti stabilitātei. Lielākās spraugas starp veidņiem un pamatni redzamas zemāk bildē. Bet par to neuztraucos, jo likšu plēvi. Kad veidņi stabili un līmenī, apberu no ārpuses ar smilti, lai nekur neaizmūk.

Plēves jautājumu pārdomāju ilgstoši, bet pārliecināja argumenti par betona mitruma saturēšanu un zudumu novēršanu caur spraugām. Klājam iekšā un skavojam klāt pie veidņiem. Plēve 200 mikroni.

DSC_2449

No BetonMax iepirku armatūru d12 izmērā un jau sagarinātu pa 0,45, 3 un 6 metriem. Papildus pasūtīju salocītus 90 grādu elementus stūriem un U veida elementus pēdas sasaistei ar lentu. Šādi bija plāns ietaupīt uz flekša ripām un locītāja pirkšanu/nomāšanu, protams, šādi arī laiks un enerģija nav jātērē uz griešanu un locīšanu. Domāju, plāns izdevās (vismaz pēdas daļai), jo locīt neko nevajadzēja un iztērēju knapi pusi no vienas mazās 125mm flekša ripas.

Mazās 0,45 armatūras liekam veidņos uz 7cm sēnītēm ar soli 90cm. Tad saliekam 90grādu elementus visos stūros un tad jau pēc fakta kombinējam, kur likt 6m un kur 3m armatūras tā, lai savienojuma vietās veidojas vismaz pusmetru liela pārklāšanās. Armatūru liku 4 rindās ar 10cm atkāpi no veidņa malām.

Vidējas sienas savienojumu ar perimetru izveidoju šādu. Nezinu vai pareizi, bet, kad galvā iztēlojos kā šis veidojums sadalīs slodzes betonā, man sirds kļūst mierīga. Droši sniedziet pamatotu kritiku, lai nākotnē zinu un varu vismaz kaimiņu pamācīt.

DSC_2476

Protams, viss ievelkas un armatūras siešana jau notiek pa tumsu. Pa virsu vēl saliku papildus 0,45m garuma armatūru, lai solis starp šķērseniskajām armatūrām būtu 0,45m. Beigās abas veidņu malas no augšas pastiprinu ar līstēm, lai betona liešanas laikā noturētu 60cm platumu un veidņi būtu stingrāki.

 

Tālāk plāns pie šīm līstēm stiprināt arī vertikālos U elementus, bet ir iestājusies tumsa, uznācis lietus un besis, un, lai kaut ko nesačakarētu, atlieku šo darbu uz brīdi pirms betona atvešanas nākamajā rītā 9:00.

Pa nakti līst lietus un atbraucot no rīta objektā redzams, ka veidņos stāv ūdens. Betona ražotājs mani nomierina un saka, ka uzjauks nedaudz biezāku un betonam nekāda skāde nebūs no tā ūdens. Ar palīgiem Jāni un Kristu ātri sienam vertikālos U elementus, bet visus diemžēl nepaspējām salikt, jo betons jau klāt. Pasūtīti tika 9m3 C25/30 betons no SIA DVL Sauriešos. Atveda ar vienu bumbieru un sūkni. Saprotamu iemeslu dēļ no liešanas procesa bilžu nav daudz. Bet lejot betonu novēroju, ka betons ūdeni spiež uz priekšu un nemaz nesamaisās ar to. Kad bijām apgājuši apli un ūdenim vairs nebiju kur plūst tas viss tika izpiests ārā no veidņiem. Otrs novērojums ir, ka zem plēves veidojās burbuļi, kas līdzīgi kā ūdens centās atrast izeju un atsevišķās vietās, kur nevarēja atrast izeju izveidoja nelielas gaisa kabatas zem plēves un betona – kā to novērst nezinu, iespējams, vajadzēja uztaisīt iegriezumus plēvē. Trešais novērojums ir betona spēks – kad tas krīt no sūkņa trubas veidņos viss, kas nav piesiets vai kārtīgi atbalstīts, noteikti tiks izkustināts. Armatūra man bija sasieta kārtīgi, bet dažās vietās atbalsta sēnītes nolocījās.

DSC_2490DSC_2491

Laikam iesācēja veiksme, bet betons tika pasūtīts pat pārāk precīzi – pāri palika tā mazā kaudzīte bildes kreisajā pusē zem sūkņa trubas. Kad betons saliets, iebakstam trūkstošos U elementus, ar koku izbakstam betonu un izlīdzinam tā virsmu.

Pamatnes sagatavošana pamatu pēdai

Augsne tika noņemta jau kādu laiku iepriekš (saite uz rakstu). Sākotnējā ideja bija ļoti rūpīgi ar lāpstu izrakt 30cm dziļas tranšejas mālainajā slānī līdz atsedzas smilts, un iztikt bez pēdas veidņiem. Bet kaimiņš bija pasūtījis traktoru, kas jau pēc pusdienlaika atbrīvojās, tāpēc radās ātrā ideja šo darbu uzticēt traktoram. Ātri sazīmēju pēdas aprises uz zemes un traktors var sākt uzdevumu.

DSC_1954

Ar šo lēmumu arī nācās atteikties no bezveidņu idejas. Traktoristam sagādā lielas problēmas noturēt dziļumu un arī sānu borti sanāk dažādas kvalitātes. Bet labā ziņa ir tā ka šie 30cm bija ļoti mālaini un būtu bijis paliels čakars to visu izrakt ar lāpstu.

rect4147

Ar nivelieri samēru augstumus un var redzēt, kur jānorok un kur jāpieber. “0” punkts jāparok dziļāk un tad pārējās vietās būs jāpieber 10 – 15cm smilts. Pirms smilts bēršanas vēlreiz pārbaudu vai visi izmēri ir Ok, izlīdzinu malas un citas neprecizitātes, lai pēcāk nav lieks čakars.

DSC_2256

Ar aptuveni 1,5m nobīdi no meliorācijas kadastra informācijas, pamatus šķērso meliorācijas truba. Pēc projekta bija paredzēts, ka truba tiks caurrakta un būs jātaisa apvads ap māju, bet ko darīt šādā gadījumā, kad meliorācijas truba iet kādus 40cm zem pamatu pēdas? Būs jābrauc pie meliorātoriem uz konsultāciju. Bet pagaidām iztīru melnzemi līdz trubai un pieberu ar smilti, trubas atstājot neskartas.

DSC_2268

Izlīdzinam pa pamatni smilti līdz tiek iegūts līmenis un noblietējam. Pēc blietēšanas vēlreiz pārbaudu līmeņus un pieberam vēl smilti vietās, kur vairāk sasēdās blietējot.

DSC_2275

Tālāk seko šķembas. Kādas šķembas jāliek zem pamatiem? Pareizo atbildi es arī šobrīd nezinu, bet izvēlējos 0-45mm dolomītu. Manā izpratnē tā labāk blietējas un to ir vieglāk iestrādāt par 20-40 šķembu. Par galveno mīnusu uzskatu risku iegrābties, jo šķembu maisījumus karjerā var arī nepareizi sagatavot un tad klients saņem pārāk daudz smalknes. Pirms Lieldienām pasūtīju 20m3 0-45mm dolomīta šķembas. Piegādātājs 2x solīja atvest neskatoties uz sarkanajiem datumiem un 2x piečakarēja aizbildinoties ar tiem pašiem sarkanajiem datumiem, beigās atveda tikai pēc Lieldienām. Lai arī bija citi darbi ko darīt, tas tomēr radīja kavēšanos un stresu, jo uz brīvdienām bija gan palīgs sarunāts, gan bliete un citi štrumi saorganizēti. Kad šķemba atvesta, šoferis izskatās nepieredzējis un nekādi nevar iegriezties ar puspiekabi īpašumā. Beigās nokurināja sajūgu tā arī kārtīgi neiebraucis. Bet šoferis patīkami pārsteidza – pēc visa šī pasākuma atvainojās gan par sabojāto ceļu, gan par to, ka neizbēra kravu norādītajā vietā. Skats no glābšanas operācijas.

DSC_2297

Kad šķemba beidzot atvesta un izbērta, sākumā savedam lielumu, lai iegūtu ~15cm slāni, izlīdzinam un noblietējam. Ar nivelieri izpētam situāciju un ar otro šķembu piegājienu mēģinam dabūt to visu pasākumu līmenī.

Rezultātā iegūta šāda samērā līdzena pamatne uz kuras tad tālāk likt veidņus pēdai. Virsma staigā 0 līdz -4cm robežās. Manuprāt, būs labi un neko diži līdzenāku te vairs nevarēja izspiest.

DSC_2319

Ko darītu citādāk?

  1. Pie rokas bija nivelieris, bet darīju citus darbus, tāpēc nestāvēju traktoram klāt. Ja būtu to 1h stundu pastāvējis ar nivelieri klāt pie tranšejas rakšanas, būtu ietaupījis vēlāk kādas 2- 3h uz smilts vešanu un līdzināšanu;
  2. Šķembas ņemtu divu veidu. Vispirms rupjās 20-40 vai šīs pašas 0-45 un pēc tam virsmas izlīmeņošanai kaut kādas smalkās, piemēram 0-20. Bet šis ir teorētiski. Jāskatās arī izmaksas.