Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

Veidņus izlēmu gatavot no tiem pašiem n-šķiras dēļiem ar izmēriem 10×2,5×300, ko izmantoju tualetei. Biju jau pasen iepircis 3m3, tāpēc jāliek lietā. Galvenais dēļu trūkums nav tas, ka vienā pusē ir miza, bet gan izmēri, kuri staigā visās dimensijās.

Lai process ir raitāks un ergonomiskāks, izveidoju šādu darba virsmu sev vēlamā augstumā un ar speciālām atdurītēm veidņu montēšanai.

DSC_2322

Tālāk process gandrīz kā konveijerā – ņemam divus dēļus no kaudzes, liekam uz galda ar smuko pusi uz augšu un skatāmies vai neveidojas šķirbas vai kāds izliekumus. Ja viss Ok, saspiežam pret atdurēm, lai starp dēļiem nav spraugas, un skrūvējam kopā, tad apzāģējam abus galus. Ja nav Ok, šķirojam dēļus kaudzē līdz atrodam saderīgus pārus. Vidēji katrs otrais dēlis tiek izbrāķēts, dēļ tā, ka pārāk izliecies vai platumā neriktīgs. Un tā darbojamies līdz esam ieguvuši nepieciešamo veidņu daudzumu. Veidņu garumus veidoju dažādus vadoties pēc dēļu kvalitātes, jo tāpat, uzstādot, būs jāstiķē un jāpiegriež.

DSC_2336

Veidņi sataisīti un ar šādu superinstrumentu pārnesu informāciju no striķiem uz zemes. Kad piešauj roku un nepūš stiprs vējš, precizitāte ir diezgan laba. Tālāk uz atzīmēm liekam veidņus. Pēcāk pēc atzīmēm varēs sekot līdz vai veidņi nav pabīdījušies.

Kad veidņi salikti un savienojuma vietas piezāģētas, var sākt nodarboties ar līmeņošanas darbiem. Šim darbam ļoti noderēja lāzera projekcijas nivelieris ar uztvērēju āra darbiem. Līmeņošanu veicu ar dažādiem koka atgriezumiem –  mazai pieregulēšanai vislabākais rezultāts sanāca ar maziem ķīlveidīgiem atgriezumiem, bet lielākām kļūdām jāņem talkā pamatīgāki atgriezumi. Kad attiecīgais veidņu savienojums salīmeņots, saskrūvēju tos kopā. Tā apejam apli līdz visi veidņi ir savienoti. Tad ejam otro apli, pārbaudām līmeni, pārbaudām veidņu platumu un pieskrūvējam papildus atbalsta dēlīti stabilitātei. Lielākās spraugas starp veidņiem un pamatni redzamas zemāk bildē. Bet par to neuztraucos, jo likšu plēvi. Kad veidņi stabili un līmenī, apberu no ārpuses ar smilti, lai nekur neaizmūk.

Plēves jautājumu pārdomāju ilgstoši, bet pārliecināja argumenti par betona mitruma saturēšanu un zudumu novēršanu caur spraugām. Klājam iekšā un skavojam klāt pie veidņiem. Plēve 200 mikroni.

DSC_2449

No BetonMax iepirku armatūru d12 izmērā un jau sagarinātu pa 0,45, 3 un 6 metriem. Papildus pasūtīju salocītus 90 grādu elementus stūriem un U veida elementus pēdas sasaistei ar lentu. Šādi bija plāns ietaupīt uz flekša ripām un locītāja pirkšanu/nomāšanu, protams, šādi arī laiks un enerģija nav jātērē uz griešanu un locīšanu. Domāju, plāns izdevās (vismaz pēdas daļai), jo locīt neko nevajadzēja un iztērēju knapi pusi no vienas mazās 125mm flekša ripas.

Mazās 0,45 armatūras liekam veidņos uz 7cm sēnītēm ar soli 90cm. Tad saliekam 90grādu elementus visos stūros un tad jau pēc fakta kombinējam, kur likt 6m un kur 3m armatūras tā, lai savienojuma vietās veidojas vismaz pusmetru liela pārklāšanās. Armatūru liku 4 rindās ar 10cm atkāpi no veidņa malām.

Vidējas sienas savienojumu ar perimetru izveidoju šādu. Nezinu vai pareizi, bet, kad galvā iztēlojos kā šis veidojums sadalīs slodzes betonā, man sirds kļūst mierīga. Droši sniedziet pamatotu kritiku, lai nākotnē zinu un varu vismaz kaimiņu pamācīt.

DSC_2476

Protams, viss ievelkas un armatūras siešana jau notiek pa tumsu. Pa virsu vēl saliku papildus 0,45m garuma armatūru, lai solis starp šķērseniskajām armatūrām būtu 0,45m. Beigās abas veidņu malas no augšas pastiprinu ar līstēm, lai betona liešanas laikā noturētu 60cm platumu un veidņi būtu stingrāki.

 

Tālāk plāns pie šīm līstēm stiprināt arī vertikālos U elementus, bet ir iestājusies tumsa, uznācis lietus un besis, un, lai kaut ko nesačakarētu, atlieku šo darbu uz brīdi pirms betona atvešanas nākamajā rītā 9:00.

Pa nakti līst lietus un atbraucot no rīta objektā redzams, ka veidņos stāv ūdens. Betona ražotājs mani nomierina un saka, ka uzjauks nedaudz biezāku un betonam nekāda skāde nebūs no tā ūdens. Ar palīgiem Jāni un Kristu ātri sienam vertikālos U elementus, bet visus diemžēl nepaspējām salikt, jo betons jau klāt. Pasūtīti tika 9m3 C25/30 betons no SIA DVL Sauriešos. Atveda ar vienu bumbieru un sūkni. Saprotamu iemeslu dēļ no liešanas procesa bilžu nav daudz. Bet lejot betonu novēroju, ka betons ūdeni spiež uz priekšu un nemaz nesamaisās ar to. Kad bijām apgājuši apli un ūdenim vairs nebiju kur plūst tas viss tika izpiests ārā no veidņiem. Otrs novērojums ir, ka zem plēves veidojās burbuļi, kas līdzīgi kā ūdens centās atrast izeju un atsevišķās vietās, kur nevarēja atrast izeju izveidoja nelielas gaisa kabatas zem plēves un betona – kā to novērst nezinu, iespējams, vajadzēja uztaisīt iegriezumus plēvē. Trešais novērojums ir betona spēks – kad tas krīt no sūkņa trubas veidņos viss, kas nav piesiets vai kārtīgi atbalstīts, noteikti tiks izkustināts. Armatūra man bija sasieta kārtīgi, bet dažās vietās atbalsta sēnītes nolocījās.

DSC_2490DSC_2491

Laikam iesācēja veiksme, bet betons tika pasūtīts pat pārāk precīzi – pāri palika tā mazā kaudzīte bildes kreisajā pusē zem sūkņa trubas. Kad betons saliets, iebakstam trūkstošos U elementus, ar koku izbakstam betonu un izlīdzinam tā virsmu.

Advertisements

24 thoughts on “Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

  1. Ilgvars 10/05/2017 / 05:04

    Sanāk, ka veidņi pie zemes netiek stiprināti? (stabiņi dzīti zemē)

    Like

    • Ivars 10/05/2017 / 05:19

      Jā, vienkārši noliku uz zemes un piebēru smilti pa sāniem.

      Like

      • Ilgvars 10/05/2017 / 05:20

        Un uz iekšu viņi nespiežās pirms betona ieliešanas?

        Like

      • Ivars 10/05/2017 / 05:34

        Pirms augšējo atsaišu uzlikšanas uz veidņiem, nebūtu ieteicams staigāt pa uzbērtajām maliņām un, protams, smilts jāpieber uzmanīgi nevis ar mešanu. Kad liku atsaites, dažās vietās nācās ar spēku paspiest veidņus atpakaļ līdz nepieciešamajam 60cm platumam, bet nekas traks, jo uz zemes ir atzīmes un caur plēvi var redzēt, kurās vietās veidnis aizgājis.

        Like

      • Ilgvars 10/05/2017 / 05:40

        Un malas paliek vertikāli, ja atsaites ir tikai augšā?

        Like

      • Ivars 10/05/2017 / 05:59

        Pilnīgi iespējams, ka betonešanas laikā staigājot pa maliņām kaut kas arī veidņu apakšās paspiedās atpakaļ iekšā, bet cik daudz un vai tas ir būtiski es varēšu nokomentēt tad, kad būšu noņēmis veidņus. Tas, ka 100% vertikālitāte nebūs nekur, ir skaidrs jau tagad un tāds arī nebija mērķis.

        Like

  2. Mareks 10/05/2017 / 06:12

    Izskatās, ka sanācis lieliski. Kā tālāk veidosi pamatu daļu?

    Like

    • Ivars 11/05/2017 / 06:39

      Vēl jāsaprot cik maksā veidņi, bet par 70% esmu nosliecies uz fibo dobajiem pamatu blokiem.

      Like

      • Mārtiņš 11/05/2017 / 12:25

        Ja plāno pamatus veidot no blokiem, tad apskaties LT teriva haus betona blokus (http://www.haus-blokeliai.lt/), līdzīgus ražo Siguldas bloks, varbūt sanāk izdevīgāk + betona bloki tik ļoti nebaidās mitruma.

        Te ir piemērs kā LT kāds ir cēlis no šiem blokiem, tiesa uzreiz krāmēt pilnu pamatu augstumu no šiem blokiem nevar, ir jāaizpilda katras ~3 rindas: http://bachvilikiugrycia.blogspot.com/2012/10/sviesa-tunelio-gale-finalinis-pamatu.html

        Ja pareizi saprotu, tad FIBO papildus ir jāapmet un rūpīgi jāapstrādā ar hidroizolāciju.

        Laba (bet ne lēta) alternatīva veidņiem ir Dobeles panelis. Kaimiņš divatā salika pa dažām dienām. Veidņos ir iestrādāta horizontālā armatūra un ielejot betonu tev uzreiz ir nosiltināti pamati: http://tenapors.lv/lv/product-by-use-open/1/54

        Ja tradicionālos veidņus liksi pats tad skaties uz vieglajiem (alumīnija/plastmasas), jo staipīt smagos nav nekāds prieks. Piemēram http://techline.lv/index.php/lv/betonesanas-veidni

        Like

      • Ivars 12/05/2017 / 05:38

        Paldies par ieteikumiem.
        Dobeles paneli jau izskatīju kā opciju. Tas vēl aizvien ir mans favorīts, bet, diemžēl, cena ir ļoti tālu prom no pārējām alternatīvām.
        Fibo plus ir salikšanas augstums un nav nepieciešams mūrēt. Par hidroizolāciju nemācēšu nokomentēt – neesmu iedziļinājies šobrīd. Par mīnusiem grūti teikt, internetā paliels informācijas vakums, pat vietējā izplatītāja mājas lapā par tiem blokiem nekas sakarīgs nav pastāstīts, veikalos arī neesmu atradis lai pačamdītu.

        Like

      • Kaspars Foigts 29/05/2017 / 03:47

        Vai esi pavisam nosliecies? Es tieši to pašu domāju. Bet, ne vecos, bet jaunos, kas montējas kopā bez līmjavas (tā nepieciešama tikai līmeņa korekcijām).

        Like

      • Mareks 18/09/2017 / 09:11

        Nu jau man ir pieredze ar Siguldas bloku likšanu pamatos. Jāsaka esmu rittīgi “aizšāvis garām” ar šo izvēli. Mūrēšana prasa daudz vairāk laika, kā biju plānojis. Kvalitāte blokiem brīžam slikta- iekšējās virsmās tādi kā gaisa burbuļi, kurus nākas izdauzīt, lai tur tiek iekšā tiktu betons un nepaliktu gaiss (var krāties mitrums). Piedevām procesu sarežģī nelīdzenais pēdas lējums un laikapstākļi- gan pašam nav ērti gan uzmūrētais ir jāglābj no lietus. Rezultāta esmu ticis tikai 1 rindu pa ārējo perimetru un šogad jāmet miers- nācās piepildīt bloku dobumus ar betonu (aptuveni 1m3 manuāli, plus vēl liku vertikālo armatūru (ieurbjot pamata pēdā), kas arī prasīja laiku), jo uz ziemu atstāt tukšu nevar, būs ūdens un tad ledus un krak.. Plānojis biju samūrēt 4 rindas un pieliet ar transportbetonu, bet šajā laikā arī piebraukt arī ir nereāli, ja betonvedējs ierakās sausā laikā, tad tagad nogrims 100%. Tā ka no otras puses, labi ka nav vairāk samūrēts, jo manuāli 4m3 sastrādāt arī ir elle.. Domāju, ka pareizā izvēle būtu bijusi vai nu saliekamie putuplasta veidņi vai noīrēti plastikāta veidņi, kas neatrisinātu manu betona piegādes problēmu, bet ātruma problēma gan nepastāvētu.
        Tagad man tas iesāktais “pusmapats” ir jāieziemo- jāapber ar smilti, un pavasarī jārok vaļā, atkal lieks čakars.
        Izvēloties pamatu veidu iesaku nopietni izvērtēt laiks/ nauda attiecību. Mans attaisnojums (pašam priekš sevis) ir tas, ka visu daru pats, un tāpēc izvēlējos šādu DIY tehnoloģiju. Bet arī šeit ir jāsāk izvērtēt vai visu ir vērts darīt pašam tieši laika patēriņa dēļ. Iespējams, ka pavasarī jau “spiedīs termiņi”, lai mūrētu sienas, bet pamatu vēl nebūs.. būs jāņem palīgi un tad jau šis pamatu veids galīgi sevi neattaisno.
        Ceru ka kādam noderēs mana pieredze. 🙂

        Liked by 2 people

  3. Kaspars 10/05/2017 / 10:16

    Izskatās produktīvi esi nodevis! Kā izskatās atveidņots – vibratoru neprasās vai ar roku piestampāji?

    Like

    • Ivars 10/05/2017 / 14:00

      Jā, ar koku kārtīgi izstampājām. Vispār jau bija arī vibrators un vibratora operators, bet šie kaut kā nesadraudzējās. Vēl neesmu atveidņojis, jo pēc iebetonēšanas bija aukstas naktis (atstāju, lai siltāk) un tagad kaut kā citiem darbiem esmu pieķēries. Bet ielikšu kādu bildi ar rezultātu.

      Liked by 1 person

  4. Mareks 15/05/2017 / 07:51

    Jautājums par armatūras locīšanu un garināšanu, rēķināji par cik naudām vai % no summas tas sadārdzināja tavu pamatu stiegrojuma pozīciju?
    Vēl filozofējot par stiegru garumu, 6m varētu būt optimāls garums, jo 12m vajag speciālu transportu (iespējams grūtāk dabūt, iespējams tas būs bez manipulātora-apgrūtināta izkraušana, iespējams dārgāk utt).

    Like

    • Ivars 15/05/2017 / 11:53

      Sadārdzinājums zem 4%.
      6m noteikti ir optimāls risinājums, jo man armatūru atveda bez manipulātora un 6m buķeti divatā ar šoferi knapi knapi izkrāvām. Vēl jāņem vērā, ja objektā ir dubļi tad jau 6m armatūru vienatnē cilājot ir grūti kādu no galiem nenosmērēt. Pēc tam tas ir papildus darbs tīrīt viņas.

      Like

  5. Mareks 10/08/2017 / 07:31

    Jautājums par betona liešanas procesu. Cik cilvēkus vajag? Kāds ir darbu sadalījums? Var arī viens var paveikt?-tieši liešanas posmu, tālāk jau skaidrs, vibrēt, līdzināt to var arī viens.

    Like

    • Ivars 14/08/2017 / 06:26

      Man nav baigā pieredze, bet ideāli jau ir trijatā. Viens tur trubu, viens vibrē un viens līdzina. Kaimiņam pēdu divatā lējām, tiesa, tur bez vibratora iztikām. Arī nekādu problēmu nebija.

      Galvenais lai pietiek laiks visu izdarīt kamēr betons sāk cietēt.

      Like

  6. Mareks 11/08/2017 / 07:46

    ..un vēl, vai pasūtīji betonu ar piedevām (cietēšanas paātrinātāju vai palēninātāju) vai bez?

    Like

    • Ivars 14/08/2017 / 06:26

      Nē, lēju pie normālām pavasara temperatūrām un nekādus palēlinātājus nevajadzēja.

      Like

  7. Mareks 14/08/2017 / 06:48

    Un kā pēc tam ar betona laistīšanu, cik daudz un bieži vajag?

    Like

    • Ivars 14/08/2017 / 09:00

      Grūts jautājums, nezinot sīkāk kas un kā. Būtībā galvenais ir neļaut pirmās dienas betonam izkalst, kamēr tas strauji uzņem savu sākotnējo stiprību. Ja veidņi paliek uz vismaz pāris dienām, tad jau tā bēda nav tik liela, aplaisti kamēr vairs nesūcas iekšā un uzklāj plēvi. Ja veidņus uzreiz rauj nost, tad jāliek laistītāji.

      Like

  8. Mareks 14/08/2017 / 09:08

    Paldies par viedokli. Man veidņi ir ar plēvi, tā kā mitrums uz leju vai sāniem nezudīs (es ceru). Veidņus atstāšu vismaz nedēļu. Laistīšu no augšas reizi dienā + plēve. Man tikai problēma ar ūdeni, nav kur “pasmelt”.. būs jādomā pievešana, tāpēc arī jautāju par daudzumu. 200 muca dienā būs ok uz 70m (runa šobrīd tikai par pēdu)? vēl pasūtīju betonam cietēšanas palēninātāju, tas arī palīdz tik ātri nezaudēt ūdeni, tā kā ceru, ka ja pat nesanāks pietiekami laistīt, nekas slikts nenotiks..

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s