Terases stabveida pamati un skursteņa pēda

Paralēli izklaidēm ar gāzbetonu lēnām tika bakstīti arī terases pamati. Uztaisīju šādus koka veidņu no dēļu pārpalikumiem. Iekšā izmēri 27x27cm, augstums 1,2m.

DSC_4456

Izraku aprakto armatūru līdz pēdai (par pēdu var lasīt šeit), rūpīgi notīrīju ar drāšu birsti netīrumus un rūsu no armatūras. No armatūras atlikumiem uzmeistaroju kaut ko līdzīgu projektā uzzīmētajam. Nav baigi glīti, bet savu funkciju, domāju, pildīs.

DSC_4460

Te jau veidņi salikti pozīcijās un nolīmeņoti. Atliek tikai aprakt.

DSC_4595

Pēc projekta terases jumts balstās uz 20x20cm koka brusām, bet kaut kā veikalos tāda izmēra balsta kurpes nevarēju atrast, tāpēc izlīdzos ar šādām mazākām. Vienu pusi nofleksēšu nost un sanāks L veida stiprinājums. Visas balsta kurpes nolīmeņotas vienā līmenī un pieskrūvetas pie veidņa, lai neizkustās.

DSC_4657DSC_4656

Kopējais veidņu tilpums 0,61m3 (līdz atzīmēm kādi 0,58m3), lai būtu drošāk pasūtu 0,8m3 betona un sagatavoju bedri arī skursteņa pēdai, lai gadijumā, ja aprēķini ir pareizi, ir kur likt lieko betonu.

DSC_4803

Protams, tik maz betona ir dārgi sūtīt no rūpnīcas, bet pašam jaukt ir slinkums. Sagaidīju, kad kaimiņam tiks betonēta pamatu lenta un veiksmīgi pielieku savu pasūtījumu pie viņa apjoma. Paldies kaimiņam un viņa pamatu meistaram. Te jau sūknis pabeidzis pildīt lentu un iebraucis manā pagalmā.

DSC_4809

Betona iepildīšanu veidņi izturēja, bet, vibratoru, diemžēl, nē. Divus veidņus pārplēsu un pārējos nolēmu izvibrēt piespiežot vibratoru tikai pie veidņa. Likās, ka veidņi ir tādi pamatīgi un izturēs, bet acīmredzot vajadzēja augšējo daļu pastiprināt.

DSC_4813DSC_4812

Skursteņa pēda būs sanākusi laba un pamatīga. Pēc ieliešanas iespiedu arī četras d12 armatūras “#” veidā.

DSC_4816

Steigā glābjot saplīsušos veidņus un papildinot izlijušo betonu, betons jau bija sācis cietēt un augšējo plakni stabiem neizdevās vairs izlīdzināt perfekti. Bet to es domāju izlabot ar fleksi un betona slīpripu.

DSC_5132DSC_5131

Un te viens no diviem nelaimīgajiem stabiem, kuram pārplīsa veidnis. Būtībā tikai vizuāls defekts, ko pēc tam nosegs terase. Otram stabam gan balsta kurpe ir nedaudz nošķiebusies no pozīcijas (augšējā bilde).

DSC_5124

Otreiz laikam ar šādiem koka veidņiem nečakarētos un paņemtu d250 PVC kanalizācijas trubas. Sanāktu kādus 140 Eur dārgāk, bet vismaz bez stresa un čakars ar mazāks, + vēl betons pēc tam ir pasargāts no laikapstākļu ietekmes.

Advertisements

14 kubi Bauroc uzlīmēti

Pēc pirmās rindas pabeigšanas bija liela gandarījuma sajūta un likās, ka tālāk jau viss aizies mērkaķa ātrumā, atliek tik jaukt līmi un krāmēt blokus, lai pēc nedēļas var zvanīt gaterim. Protams, nedaudz pārspīlēju, bet kā jau vienmēr realitāte nedaudz atšķiras no plānotā.

Nebiju rēķinājies, ka to vertikālo šuvju aizpildīšana aizņems tik daudz laika. Izmantoju parastu dārza lejkannu un pats liešanas process ir Ok un parocīgs. Problēma ir tajā, ka līme caurumā sasēžas un reāli katrs caurums ir jāpilda kādas 2-3 reizes – apeju vienu apli, otru apli un trešajā aplī daļai ir Ok daļai nedaudz jāpapildina. Bet smieklīgākais ir, ka nākamajā rītā var atkal jaukt kanniņu ar līmi un atkal apstaigāt caurumus, jo daļā tie ir sasēdušies līdz pat 6cm. Bauroc tehniskais speciālists saka, ka tā tam nevajadzētu būt un iespējams pa šķidru līme. Izmēģināju dažāda biezumu līmes, bet līme tik un tā sēžas.  Un kas notiek, ja nesagaidu nākamo dienu, lai kārtīgi aizpildītu šuves, un mūrēju uzreiz nākamo rindu? Mājā svilpos vējš? Iespējams pie vainas ir rudens vēsais laiks un pie normālām temperatūrām viss ātri sacietētu un nekur nesēstos, bet nu nezinu. Katrā ziņā šis reāli paņem laiku.

Pirmā rinda pēc projekta un Bauroc norādēm ir jāarmē. Nolēmu nečakarēties ar skrāpi un iepirku kaut kādu PinkPonk lēto virsfrēzi pa 38Eur un kaut kādu Dedra asmeni. Frēzē labi – EcotermPlus kā pa sviestu, ar Hard blokiem nedaudz jāpamocās.

Nebiju rēķinājies ar valsts mēroga būvniecības burbuli šajā rudenī un attiecīgi nolaidu lažu ar armatūras laicīgu pasūtīšanu. Lai nekavētu darbus, izmantoju to, kas palicis no pamatiem – d12. Pirmā rinda būs reāli stipra. Arī šeit līme nedaudz nosēžas, bet nekas traģisks. Starpcitu, vai armējot iekšsienu tā ir jāsavieno ar ārsienu? Šobrīd pirmajā rindā ielaidu d12 L veida elementu no iekšienas uz ārsienu.

DSC_4685DSC_4695

Kad viss apžuvis nolaižu ar rīvi un var ķerties pie nākamo rindu līmešanas.

DSC_4837DSC_4840

Princips tāds pats kā pirmajai rindai. Sākumā uzlīmē stūrus un tad novelk striķi.

DSC_4706Līmes vadula dzīvi atvieglo tikai daļēji. Kaut kādu iemeslu dēļ viena vadulas puse ceļas nedaudz uz augšu un sanāk vienā bloka pusē uzklāt biezāku līmi. Ja grib, lai ir perfekti, visu laiku jāseko līdz, japiespiež stiprāk un jātīra tā kantes sliede.

DSC_4731

Bet ir arī šis tas neplānots, kas paātrina procesu. Divas sestdienas kaimiņš pieteicās nākt palīgā. Četras nepieredzējušas rokas ir labāk kā divas. Pirmajā sestdienā divatā uzmūrējām vienu rindu, pēc nedēļas vienā dienā jau iespējām divas rindas. Bail pat iedomāties ko paveiksim, ja mums būs vēl viena 6diena. Vēl pa starpu 3 dienas aizgāja vienatnē uz frēzēšanu, armēšanu, slīpēšanu un to sasodīto vertikālo šuvju aizpildīšanu.

DSC_4845

Zem logiem d8 armatūra 90cm uz katru pusi.

DSC_4848DSC_4852DSC_4856DSC_4876

Šobrīd šāds statuss. Bet spriežot pēc laikapstākļiem un dienu garuma, nekādi baigie varoņdarbi vairs netiks paveikti.

Papildināts 18.12.2017

Te bilde ar vēl vienu uzmūrētu rindu un ieziemotām sienām. Galvenais sasegtās plēves kārtīgi nostiprināt pret vēju.

DSC_5122

Gāzbetona pirmās rindas mūrēšana

Neesmu mūrnieks un mana vienīgā mūrēšanas pieredze ir gada sākumā uzmeistarotā bedre spicei. Tā teikt, sākums ir daudzsološs.

Pirmās rindas ideja teorētiskā līmenī ir skaidra – bloki jānoliek uz javas, horizontālā līmenī, vienlaikus, ievērojot projektā norādītās dimensijas plaknē. Par praktisko realizāciju var lasīt tālāk.

Ar lāzernivelieri samēru stūru augstumus un izlemju par nepieciešamo šuves biezumu. Tā, lai nekur tā nebūtu mazāka par 1cm. Manā gadījumā, šuve stūros sanāca ~1cm un dažviet vidū līdz 2,5cm. Tas laikam tāpēc, ka ruberoīda pārlaidumus veidoju stūros un tur sanāk 4 kārtas ruberoīda ar attiecīgu biezuma atšķirību. Atbilstoši noteiktajam pirmās rindas augstumam, stūros sataisu sētiņas. Salieku blokus un pēc bloku pozīcijām novelku striķus.

DSC_4569DSC_4577DSC_4579

Kad striķi savilkti, jāsamēra diognāles. Sanāca abas garās sienas pabīdīt par 0,5cm no sākotnēji noteiktās pozīcijas, lai iegūtu vienādas diognāles. Pēc tam vēlreiz pārbaudu/piekoriģēju striķu augstumus un var ķerties pie mūrēšanas. Vispirms uzmūrēju stūra blokus.

DSC_4598

Kad stūri sacietējuši, var meistarot sienas. Būtībā nekas traki sarežģīts – uzliek javu uzliek kluci un pieklapē ar āmuru, lai ir pēc striķa un līmenī. Ja java ir īstajā konsistencē, tad darbs iet diezgan raiti uz priekšu, bet, ja uztaisa par sausu vai par slapju, tad nākas pačakarēties.

DSC_4600DSC_4605

Pirmajā dienā sanāca uzmūrēt stūrus un vienu garo sienu. Otrajā dienā pārējās ārsienas.

DSC_4614DSC_4618DSC_4619

Trešā diena aizgāja cīnoties ar nesošo iekšsienu un lietu.

DSC_4629DSC_4632DSC_4635

Kopumā liekas, ka viss izdevās un nekādas lielas kļūdas nav pieļautas. Protams, mazās kļūdas sāks lekt ārā, kad sienas augs augstumā, bet cerēsim, ka viss Ok.