Tehniskā telpa, dziļurbums un siltumsūknis

Sniegšu jums īsu ieskatu katlu telpas izbūvē un par tās galvenajiem elementiem ūdeni un siltuma apgādi. Jā, visu vienā rakstā, jo padaudz laiks pagājis kopš šiem darbiem un visu neatceros. Un, ja godīgi, šie darbi gāja tādā ritenī kopā ar maizes darbu un treniņiem, ka brīžiem pat nebija laika iedziļināties tajā ko daru, vienkārši jādara un viss. Bet tam visam ir viens liels pluss, mazāk iespringums uz sīkumiem un veselīgaki nervi visiem. Elektrību nerādīšu, jo vēl aizvien ir pagaidu slēgumā – to labāk neredzēt.

Apmetums sienām ir gan cementa-kaļķa uz vadulām, gan “plānais” kaļķa ar roku uzvilktais. Uz vadulām liku skursteni un sienu, kur stiprināsies apkures apsaiste, gan lai var stingrāk piestiprināt iekārtas (biezāks apmetums), gan, domāju, tur arī svarīgāks taisnums.

Griestiem liku ugunsdrošo reģipsi divās kārtās, jo.. es nezinu.. drošāk? Karkasu te nerādīšu, tas jau bija aprunāts rakstā par profiliem un Cewood plāksnēm. Kaimiņa roka taisnāka par jebkuru cirkuli; rekuperātora trubas ieģērbtas perfekti.

Pasūtīju elektrības kasti. Bija nedaudz šoks pie saņemšanas, jo knapi ielīda bulku vāģī. Lai varētu ērti savaldīt un saorganizēt vadu haosu kā arī, lai atstātu iespēju nāktonē kaut ko vēl pievilkt klāt (piemēram kādu kabeli no bēniņiem), izlēmu elektības kasti stiprināt reģipša konstrukcijā.

Pēc tam uzstādīju palodzi un sāku špaktelēt. Griestus špaktelēju ar Knauf Super Finish divās kārtās. Sienām viena kārta Uninaks Lubipahtel lielo nelīdzenumu izlīdzināšanai, pēc tam divas kārtas Baumit Klima Glātte gludam nobeigumam. Un nedaudz pāri ar smilšpapīru.

Griesti krāsoti ar Tikurila Luja gruntskrāsu un pēc tam ar Luja 7 baltā tonī. Rekuperatora trubām riņķī nogāju ar baltu akrilu. Sienām BEECK Insil silikātkrāsa. Gribējās kaut kādu dzīvīgumu arī šajā telpā, tāpēc nedaudz uz dullo paņēmu kaut ko nedaudz ekskluzīvu no toņu kartes – toni C235. Paļāvos uz pārdevēja aprēķinu par daudzumu, bet prasās vēlvienu kārtu uzkrāsot. Bet kā jau parasti, viss notiek steigā, piektdienas vakarā, tāpēc ir kā ir. Vispār jāmācās krāsot nevis kaut ko haotiski mālēt uz sienām. Kopumā sienas sanāca ļoti ekonomiski, jo gan špakteles, gan krāsas lielākoties no pārpalikumiem sakasīju. Vajadzēja tikai griestu krāsu nedaudz piepirkt klāt un tonēto sienai. Un vēl kaudzi ar līmlentām.

Grīdu noķēpāju ar hidroizolāciju. Viss identiski kā vannas istabā. Flīzes ieķēru Senukajā, vispār veikaliem jābeidz tā muļķošanas ar klientu kartēm un mega akcijām, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi un sāk palikt nožēlojami. Un man piespiedu kārtā jāņem šajā visā murgā dalība. Pačīkstēju.. nu var ķerties klāt pie flīzēšanas.

Normāli cilvēki parasti patrenējas tehniskajā telpā un tad ķeras klāt vannas istabai vai citām redzamām vietām. Atceroties kādi bija pirmie trīcošie soļi ar vannas istabas flīzēm, tagad, ar pieredzīti, viss iet raiti, pašpārliecināti un smuki.

Kājlīstes ar fleksi izgriezu no tām pašām flīzēm. Nevienam to nenovēlu darīt. Nevajag! Labāk ar kaut kādu specializētu aparātu. Vai paskriet krosiņu un neflīzēt vispār.

Pienāca kārta arī ūdens urbumam. Neliela cenu aptaujā un intervijā izvēlējos SIA “GM Ūdensapgāde“, tālāk līgumiņš, pāris mēneši rindā un urbšanas agregāts dārzā. Tobrīd bija bail, ka kāds Bayraktars nesajauks un neuzlaidīs šo gaisā. Džeki normāli, savu darbiņu labi darīja, vienīgi par darbu un urbuma konstrukcijas niansēm galīgi nerunīgi. Urbums sanāca 45m dziļš līdz Pļaviņu svītas dolomītiem. Cik no tā visu saprotu, atmiņas sūdenis nak tieši no šī paša ūdens horizonta padsmit kilometru āttālumā. Tāpēc, ja kāds vēlas pa lēto ieķert kādu pudelīti vai vnk reizi dzīvē pagaršot, tad dodiet ziņu, ieliešu, uzsmidzināšu vai aizsūtīšu pakomātā. Latvijā tomēr ir retas tās vietas, kur var iegūt pilnīgi dabisku BIO ūdeni. Bet nu labi, kas gan būtu BIO bez kārtīgas neorganiskās ķīmijas, tāpēc drošības, un arī tāpēc, lai varētu noformēt urbuma pasi, uztaisīju ūdens analīzes. Ūdens kvalitāte samērā Ok. Ir pārsniegts dzelzs 0,45mg/l, pie normas 0,2mg/l. Pārējais ir ok, arī fekālais vai lauksaimniecības piesārņojums netika konstatēts. Ļoti uztraucos, lai nebūtu olu smakas, jo šeit nedaudz seklākā dziļumā sastopami ģipša nogulumi.

Elektrības vads un ūdens truba jau sen bija aizvilkta līdz plānotajai urbuma vietai, tāpēc vajadzēja tikai atrst pareizo vietu un atrakt vaļā. Tālāk jau speciālais urbuma adapteris ūdens trubai un urbuma galva ar vāciņu, kurā pienāk elektrība. Sūkni ieliku budžeta variantu Calpeda 0,55kw ar ķīniešu Delfin vadību/frekvenčnieku. Bija plānā Grundfoss, bet visādi izdevumi saskrēja kopā un bija jāizvēlas prioritātes; uzvarēja vēlme paskriet pa kalniem Spānijā. Pagaidām izvēli nenožēloju. Vienīgais, nedaudz kaitina, ka tas Delfin verķis ir diezgan skaļš – kaut ko tur sev pamatīgi dzesē ar diviem lieliem ventilātoriem, kamēr sūknis strādā. Iespējams miningo bitcoinu uz mana rēķina, zinot ķīniešus, nebūtu arī brīnums.

Iekšā ūdens apsaisti pats saskrūvēju. Biju šokā cik naudiņas aizgāja šitajos sīkumos. Ūdens ievada vieta izrādījās diezgan neveiksmīgi izvēlēta, tāpēc sanāca šāds neveikls trubu zirneklis. Lielākā problēma, ka aukstais ūdens atrodas vienā pusē ūdens ievadam, bet siltais ūdens otrā pusē. Pareizi būtu novietot ūdens ievada vienā malā un tad secīgi slēgties klāt visam vienā virzienā. Bet kopumā daudz maz kompakti atrisināju šo mistēriju. Starp citu, šeit ir ļoti labs video kādai jāizskatās ūdens ievadei mājās. Varbūt kādam palīdz, plānojot ūdens ievades vietu. Mana apsaiste sastāv no d32 ievada, rupjā skalojamā filtra, uzreiz pēc tā atzars uz spiediena trauku un spiediena devēju, pēc tam ūdens aiziet pa kreisi uz atdzelžotāju un nāk atpakaļ uz labo pusi, kur viens atzars aiziet aukstajā ūdenī (ar redukciju uz d25) un viens uz siltā ūdens boileri (arī ar redukciju uz d25). Vēl vajadzētu nosiltināt trubas, lai mazāk raso. Par siltā un aukstā ūdens kolektoriem un kā ūdens no katlu telpas nokļūst līdz tiem, rakstīju šeit.

Kamēr skūvēju savas trubas uz papēžiem jau sēdēja siltumsūkņa uzstādītāji, burtiskā nozīmē! Nesa visu iekšā un teica, lai pabīdos. Te dažās bildēs viņu veikums; galīgi nesanāca iedziļināties SS uzstādīšanas niansēs, bet, manuprāt, diezgan kompakti sanācis un viss ir viegli pieejams. Siltumsūknis istenībā bija tāds spontāns lēmums, ko lielā mērā veicināja situācija ar energoresursu cenām un pieejamību. Sākotnēji bija plānots granulu katls. Par labu siltumsūknim nosvēros, jo tas paver vismaz kaut kādas iespējas nākotnē samazināt apkures izmaksas (piemēram, uzstādot tos pašus banālos saules paneļus) kā arī praktiski neprasa rūpes (es ceru). Cenu aptauju veicu gan granulu katliem, gan siltumsūkņiem. Siltumsūknis ar visu apsaisti un darbu sanāca par kādiem 10-15% lētāks nekā labs granulu katls ar uzstādīšanu; izmaksām, protams, arī bija savs svars. Tad nu jā, te viņš ir Daikin Altherma 3 6kw gaiss-ūdens siltumsūknis ar 200L siltā ūdens tvertni. Uzstādīja Commodus.lv. Pie atliktajiem darbiem palicis nomainīt vienu drošinātāju uz atbilstošu iekārtas specifikācijai, uzstādīt ārējo elektrības skaitītāju (precīzākai COP kontrolei) un uzstādīt titāna anodu tvertnē, jo nedaudz smaciņa parādās siltajam ūdenim.

Tā kā dzelzs un ūdens cietība sāka sagādāt visiem zināmas problēmas, nācās meklēt ūdens atdzelžošanas filtru. Nodevu vēlreiz ūdens analīzes un tiku pie šādā RH1000 aparāta no SIA “Ūdens būve”. Pats pieslēdzu un, pa telefonu klausoties instrukciju, arī saregulēju vadību.

Ar skavām piešāvu durvju līstes. Ir Ok, bet galdnieka meistariem bija smalkākas skaviņas.

Siltumsūkņa meistars arī piepildīja un palaida siltās grīdas. Esmu pārlaimīgs, ka viss šis mans DIY brīnums strādā un tur spiedienu. Šobrīd visi loki līdz galam vaļā un t mājā regulē siltumsūknis pēc āra temperatūras. Interesanti, ka plūsmas ātrums visos lokos ir praktiski identisks, lai gan divi loki ir ar būtiski īsākām cilpām. Te bija raksts par silto grīdu montāžu.

Zemāk tabula ar patēriņiem un COP rādītājiem, tas noteikti daudziem vairāk interesē. Par oktobri nezinu kāpēc tik slikti, sākuma bija konstanta līkne pēc tam biju uzlicis sildīšanu divreiz dienā. Kad sākās mīnusi pārgāju uz No laikapstākļiem atkarīgo līkni. Decembrī atbrauca Commodus, sakruķīja iestatījumus kā vajag un aparāts nu iet burtiski uz gaisu. Tagad esmu apmierināts. Nezinu kā citiem, bet man pie mīnusiem strādā lēzenāka NLA līkne, bet kad ir plusos, prasās uzlikt nedaudz agresīvāku, lai mājās būtu komfortabli. Siltais ūdens ir uzlikts uz 50˚ un no rītiem 54˚. Mēģinaju arī zemāku temperatūru, bet nezinu – jūtos komfortablāk pie karstāka siltā ūdens.

5 thoughts on “Tehniskā telpa, dziļurbums un siltumsūknis

    1. Murķis 🙂 Tas ir vnk veļasmašīnas izvada pāreja uz d50 (Depo tirgojas). Es gan nezinu vai vajag, bet, lai nodrošinātos ka kanalizācijas gaiss netiek klāt attīrīšanas iekārtai, lokano šļauku uztaisīju ar līkumu (bildē var redzēt). Attiecīgi, pēc katras skalošanas reizes, šļaukā paliek ūdens un bloķē to.

      Liked by 1 person

  1. Izskatās viss zolīdi!
    Cik liels caurums sienā nepieciešams visiem izvadiem no siltumsūkņa uz ārējo bloku? Uz aci izskatās, ka ar 70mm pietiktu? Domāju sev nākotnei ierīkot caurumu sienā – kad jau granulu katls būs nobeidzies, tad bez lielas sienu ārdīšanas gribētu pāriet uz siltumsūkni.

    Like

    1. Ar 70mm noteikti pietiktu. Izskatās, ka iekš 50 arī varētu iestūķēt, bet labāk nedaudz ar rezervi, lai var normāli putu iepūst utt.

      Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s