Terases stabveida pamati un skursteņa pēda

Paralēli izklaidēm ar gāzbetonu lēnām tika bakstīti arī terases pamati. Uztaisīju šādus koka veidņu no dēļu pārpalikumiem. Iekšā izmēri 27x27cm, augstums 1,2m.

DSC_4456

Izraku aprakto armatūru līdz pēdai (par pēdu var lasīt šeit), rūpīgi notīrīju ar drāšu birsti netīrumus un rūsu no armatūras. No armatūras atlikumiem uzmeistaroju kaut ko līdzīgu projektā uzzīmētajam. Nav baigi glīti, bet savu funkciju, domāju, pildīs.

DSC_4460

Te jau veidņi salikti pozīcijās un nolīmeņoti. Atliek tikai aprakt.

DSC_4595

Pēc projekta terases jumts balstās uz 20x20cm koka brusām, bet kaut kā veikalos tāda izmēra balsta kurpes nevarēju atrast, tāpēc izlīdzos ar šādām mazākām. Vienu pusi nofleksēšu nost un sanāks L veida stiprinājums. Visas balsta kurpes nolīmeņotas vienā līmenī un pieskrūvetas pie veidņa, lai neizkustās.

DSC_4657DSC_4656

Kopējais veidņu tilpums 0,61m3 (līdz atzīmēm kādi 0,58m3), lai būtu drošāk pasūtu 0,8m3 betona un sagatavoju bedri arī skursteņa pēdai, lai gadijumā, ja aprēķini ir pareizi, ir kur likt lieko betonu.

DSC_4803

Protams, tik maz betona ir dārgi sūtīt no rūpnīcas, bet pašam jaukt ir slinkums. Sagaidīju, kad kaimiņam tiks betonēta pamatu lenta un veiksmīgi pielieku savu pasūtījumu pie viņa apjoma. Paldies kaimiņam un viņa pamatu meistaram. Te jau sūknis pabeidzis pildīt lentu un iebraucis manā pagalmā.

DSC_4809

Betona iepildīšanu veidņi izturēja, bet, vibratoru, diemžēl, nē. Divus veidņus pārplēsu un pārējos nolēmu izvibrēt piespiežot vibratoru tikai pie veidņa. Likās, ka veidņi ir tādi pamatīgi un izturēs, bet acīmredzot vajadzēja augšējo daļu pastiprināt.

DSC_4813DSC_4812

Skursteņa pēda būs sanākusi laba un pamatīga. Pēc ieliešanas iespiedu arī četras d12 armatūras “#” veidā.

DSC_4816

Steigā glābjot saplīsušos veidņus un papildinot izlijušo betonu, betons jau bija sācis cietēt un augšējo plakni stabiem neizdevās vairs izlīdzināt perfekti. Bet to es domāju izlabot ar fleksi un betona slīpripu.

DSC_5132DSC_5131

Un te viens no diviem nelaimīgajiem stabiem, kuram pārplīsa veidnis. Būtībā tikai vizuāls defekts, ko pēc tam nosegs terase. Otram stabam gan balsta kurpe ir nedaudz nošķiebusies no pozīcijas (augšējā bilde).

DSC_5124

Otreiz laikam ar šādiem koka veidņiem nečakarētos un paņemtu d250 PVC kanalizācijas trubas. Sanāktu kādus 140 Eur dārgāk, bet vismaz bez stresa un čakars ar mazāks, + vēl betons pēc tam ir pasargāts no laikapstākļu ietekmes.

Advertisements

Horizontālā hidroizolācija

Projektā rakstīts – “divas kārtas ruberoīda ar bituma mastiku” – viss skaidrs, jautājumu nav, dodamies uz veikalu.

Ruberoīds – vienkāršāk vairs nevar būt. Neko par ruberoīdiem nezinu, iztaustījis kādus 3 dažāda blīvuma un graudiņu pārklājuma variantus izlēmu ņemt RPP-300 apakšlāja ruberoīda ruļļus. Nu un protams 21. gadsimts vēl nav atnācis – pērc produktu, kas domāts jumtiem, zāģē gabalos pats un pielieto kaut kur pamatos. No viena ruļļa sanāk divi 35cm ruļļi un viens 30cm rullis.

DSC_4505

Ar bituma mastiku gan viss nav tik vienkārši – izvēle liela, informācija minimāla. Un ko darīt, ja putaplasts jau uzlīmēts? Un kādu tieši bituma mastiku ņemt? Īsti ar ko pakonsultēties nav un rakņāties kaimiņzemes interneta dzīlēs ir slinkums. Ideja ir ņemt putaplasta līmi un pārklāt ar to putaplastu, lai pēc tam nebaidoties var klāt virsū bitumu. Kāpēc vienkārši neņemu bituma mastiku uz ūdens bāzēs – tīri subjektīvi neticu tādam izstrādājumam.

Tātad paņemu šādu PROFIZOL STYRGLUE un nosmērēju putaplastu. Tāds škidrs želejveida izstrādājums – viegli klājas, bet pēc brīža paliek pretīgi lipīgs tā ka viss līp pie cimdiem un nevar nokratīt. Droši arī sevi varētu pielīmēt pie sienas.

DSC_4441DSC_4437

Betonu pēc tam noklāju ar PROFIZOL PRIMER grunti uzmanīgi, lai nepieskartos putaplasta līmei. Šis izstrādājums ir super – viegli klājas, maz tērējas, satek visos caurumos un ļoti ātri žūst. Būtu zinājis par šo iepriekš, būtu visu pamatu vertikālo daļu nosmērējis ar rullītis, kaut vai divās kārtās.

DSC_4443

Un te feils ar to STYRGLUE, ja uzklāta plānā kārtā viss Ok, bet vietās, kur kaut nedaudz biezāks slānītis vai satecējums spraugā, pat pēc 2 dienām nav sacietējis pilnīgi nekas. Ņemu birsti un kasu to visu mēslu ārā. Apstiprinājās manas subjektīvās domas par šiem izstrādājumiem uz ūdens bāzes.

DSC_4455

Kad viss tas nesakalutšais mēsls izkasīts laukā un izžāvēts, vēlreiz visam pārlaižu pāri grunti.

DSC_4508

Tālāk mēģinu uzklāt ruberoīdu. Pamatu horizontālais laukums ir aptuveni 22m2 divās kārtās attiecīgi ir 44m2. Pēc ražotāju datiem patēriņš līmējot ruberoīdu ir 0,6 -1,0kg uz 1m2, kas nozīme, ka ar diviem spaiņiem vajadzētu pietikt. Sākumam nopirku PROFIZOL 19kg COLD GLUE līmi. Interesanti, ka Kuršos 3 no 4 spaiņiem bija ar beigušos derīguma termiņu un pārdevējs nelikās ļoti satraukts.

COLD GLUE masa samerā stingra, var mēģināt smērēt ar otu, bet ar spakteļlāpstiņu klājas labi. Reāli ar vienu spaini pietika kādiem 12m2, kad spaiņa apakšā tika konstatēts ciets bituma klucis, kuru pat ar skrūvgriezi grūti sadurt. Reāli kāda 1/3 spaiņa metama ārā. Prātā nāk aizdevēju reklāmas sauklis Nelaikā beidzies piķis?

DSC_4537DSC_4539

Protams, otreiz tādu mēslu nepirkšu un šoreiz paņemu ATLAS ražoto LEPIK DO PAPY – gan lētāks, gan 1kg spainī vairāk. Diemžēl šī bija vēl lielāka kļūda par COLD GLUE. Masa nereāli cieta un grūti klājama pat ar dzelzs lāpstiņu. Mēģināju sildīt, bet tā kā lietus nāca virsū, darbs ir jāpabeidz un nācās brutāli ar spēku viņu klāt virsū. Rezultātā uz atlikušajiem 32m2 iztērēti 60!!! kg LEPIK DO PAPY, kas ir 2x vairāk kā norādīts uz iepakojuma un par 60Eur pārtērēts šī darba budžets. Par nerviem un laiku nemaz nerunājot.

Ja kāds zinātājs lasa, lūdzu iekomentēt iemeslu vai risinājumu šai problēmai. Vajadzēja pieliet šķīdinātāju? Bet kā lai zin kādu? Šiem uz iepakojuma par šķīdināšanu ne vārda. Sildīšana manuprāt nebūtu risinājums, jo pēdējie spaiņi bija pa tiešo no veikala siltajām telpām.

DSC_4540

Protams, ruberoīds par šo tikai priecīgs un hidroizolācija sanākusi labu labā.

DSC_4558DSC_4561

Beigās visam šim smirdīgajam un netīrajam murgam arī kāds prieciņš no mammas dabas. Varbūt viss nav nemaz tik slikti..

DSC_4555

Pamatu piebēršana

Tāpat kā pamatu lentas betonēšanai, arī šim darbam bija grūti pieķerties. Ne tik daudz darba apjoma dēļ, cik daudz aiz apziņas, ka tas izmaksās daudz naudiņas. Bet kas jādara jādara. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem sanāk, ka man nepieciešams ~160 m3 smilts ar ko aizpildīt pamatus un vēl tikpat, lai paceltu līmeni ap pamatiem. Par laimi šajā situācijā ir arī kāda pozitīva nianse – tuvākais karjers ir nieka 3 km attālumā un tas attiecīgi nozīmē reālu ietaupījumu uz transportu. Nekāda materiālu izvēle gan tur nav – vienkārši nesijāta un nemazgāta dažādas frakcijas smilts no karjera depozīta. Pasūtu 340 m3 un vienojamies par nonstop piegādi ar 2 mašīnām.

Vēl grūti bija pieņemt lēmumu par tehniku ar ko bērt smilti pamatos – ņemt universālo traktoru vai bobcatu ar ķēdēm. Universālajam ir liels kauss, bet bobcats ir raķete un neizspaida brauktuvi grozoties. Stundas likmes atšķirība minimāla, bet kurš šo darbu var izdarīt ātrāk? Nedaudz padomājot izvēlējos bobcatu ar ķēdēm (kontakti noteikti būs baltajā sarakstā, kad tādu izveidošu) no tās pašas firmas, kas man raka elektrību un ūdens trubas. Bobcatists Arnis arī laipni piekrita pa ceļam paņemt nomā 300kg blieti un atvest, lai man nav jāorganizē papildus loģistika.

Pirms darbu sākšanas vēl atzīmēju vajadzīgo piebēršanas augstumu.DSC_3607

Un tad jau sākās izklaides. Mēģinājām bērt un blietēt pa daļām – kamēr bobcats ber vienu pusi, es otru blietēju un tad atkal maināmies pusēm – tā kamēr pilns. Vai no tās blietēšanas bija kāda jēga – grūti spriest, jo reāli pēc šādas shēmas varējām nostrādāt tikai 2/3 pamatu laukuma atlikusī 1/3 jau uzreiz tika piebērta līdz augšai, jo bobcatam kaut kā jātiek tajos pamatos iekšā, bet tur jau teorētiski bobcats ar savām 3 t pamatīgi sablietēja. Bobcata darba princips ir šāds – saved smilti kaudzē pie pamatu malas un tad brutāli kā buldozers pa kārtai stumj iekšā. Lai arī brīžiem operatoru pārņēma stress no nebeidzamās smilšu pievešanas un manas čamāšanās ar blieti, līdz pusdienu pārtraukumam smilšu vēdēji bobcatistu bija apdzinuši par tikai 3 kravām, kuras viņš iedzina uz pusdienu rēķina.

DSC_3614DSC_3625DSC_3621DSC_3628DSC_3626DSC_3632DSC_3633

Kopā šim darbiņam aizgāja 11 stundas un 34 kravas. Esmu pārliecināts ka bobcats bija pareizā izvēle, atvestās kaudzes ļoti operatīvi iestrādāja, iestigušās mašīnas izstūma un piebraucamo ceļu ik palaikam pielīdzināja, lai smilti var pievest maksimāli tuvu pamatiem.

Pagaidām tiks atstāts šāds reljefs ap māju. Galīgo līdzināšanu un reljefa veidošanu atstāšu uz brīdi kad māja jau būs tuvu apdzīvojamai stadijai – tad varbūt būs skaidrāka vīzija kā to reljefu veidot. Rezervē vēl stāv divas lielas kaudzes ar melnzemi.

DSC_3690DSC_3637

Biju uztaisījis koka aizsargu/rampu, lai nesabojātu siltinājumu, tomēr bobcats kaut kā iemanījās arī pabraukt garām. Uzreiz pa kreisi no bojājuma vietas bija koka aizsargs. Bildes nav, bet tāds vienkāršs no dēļiem saskrūvēts L veida elements.

DSC_3644

Protams, jāveic arī blietēšana ar sentēvu metodēm. Vietām ļoti aktīvi nāca gaiss arā – galvenokārt tur kur nesanāca noblietēt pa kārtām.

DSC_3675DSC_3795

Toreiz un tagad:DSC_3402DSC_3638

Pamatu apmešana

Lai pasargātu putaplastu no saules kaitīgās iedarbības uzreiz ķēros arī pie pamatu armēšanas un apmešanas.

Stiklšķiedras ruļi nāk 1m platumā, bet ņemot vērā, ka pamati tiks piebērti 20cm-30cm no augšas, nolēmu nearmēt tik daudz un sazāģēt rulli uz pusēm. Stūriem nopirku stūra profilus. Armēšanu veicu līmēšanas un armēšanas javu SAKRET BAK.

 

Pats process nekas sarežģīts, nedaudz čakarīgāks par putaplasta līmēšanu, bet paveicams arī pilnīgām iesācējam kā man.

 

Ar zoboto ķelli uzvelk javu, uzrullē virsū sietu un tad ar zobotās ķelles līdzeno pusi iespiež iekšā sietu un izlīdzina javu. Ja baigi nesačakarējas, tad rezultāts jau ar pirmo piegājienu sanāk diezgan labs un līdzens.

DSC_3547DSC_3543Viss šīs pasākums aizņēma mazāk laika un javas kā bija plānots, tāpēc nolēmu uzvilt javas kārtu arī apakšējai pamatu daļai – lai smukāk. Lietus nedaudz pabojāja gala rezultāta bildi, bet, kad izžūst, tas viss izskatās daudz labāk.

DSC_3606

 

Pamatu vertikālā hidroizolācija un siltināšana

Pirms pamatu siltināšanas vajadzētu nokasīt visus betona nelīdzenumus un tikt galā ar vertikālās hidroizolācijas jautājumu.

Lai arī veidņotie betona pamati ir ļoti līdzeni, atsevišķās vietās ir nelīdzenumi, piemēram, vietās, kur ar javu aiztaisīja veidņu atsaišu caurumus un vietās, kur starp veidņiem ievietoja koka brusas. Nopirku betona slīpripu priekš mazā flekša, lai tiktu galā ar šiem nelīdzenumiem. Kāpēc tas viss čakars vajadzīgs? Būtībā divi iemesli – (1) lai izlīdzinātu pamatu horizontālo virsmu (vēlāk liekot hidroizolāciju būs mazāks čakars) un (2) lai vieglāk un līdzenāk pielīmētu siltinājumu pie vertikālās plaknes.

DSC_3322

Pamatu horizontālo daļu vajadzēja slīpēt galvenokārt dēļ šiem veidojumiem, kas radās dēļ veidņu atsaitēm. Pie reizes arī apslīpēju iekšējo kantīti, lai hidroizolāciju varētu nolocīt uz leju bez riska to pārsplēst (izlasīju Ernesta blogā un likās pieņemama ideja). Mazajam AEG 1000W fleksītim darbiņs bija uz spēku robežas, bet tika galā. Putekļi gan ir daudz tāpēc, ja kāds izdomā ko līdzīgu darīt, iesaku iepirkt pāris putekļu maskas – tad var maukt kamēr viss balts. Ripa praktiski nav nodilusi un noderēs vēl citiem brīnumdarbiem.

DSC_3324

Pamatu sienas slīpēt vajadzēja tikai dažās vietās, kur tika izmantotas koka brusas.

DSC_3339

Kad tas izdarīts, var turpināt domāt par hidroizolāciju. Būtībā starp dzirdētajiem viedokļiem dominē viedoklis, ka pamatu sienas IR jānosmērē ar hidroizolāciju. Ja sākam iedziļināties kāpēc, tad parastie argumenti ir – tā drošāk, tas jau neko nemaksā utt. Arī dažādās apmetumu un citu apdares materiālu sistēmās tiek paredzēta hidroizolācija bez sīkākiem paskaidrojumiem.

Lai arī nemāku pamatot vai pārbaudīt ar aprēķiniem, visādi youtube speci, un dažādi citi izziņas materiāli mani noveda pie šādiem diviem jautājumiem un tiem sekojošām atbildēm, lai saprastu:

  1. Ko es vēlos pasargāt ar hidroizolāciju? Pagrabs nebūs, betons labs un monolīts. Tātad īsti sargāt nav ko.
  2. No kā es vēlos pasargāties ar hidroizolāciju? Gruntsūdens šobrīd ir ~40cm zem pamatu pēdas un visticamāk augstāk par pēdas augšu nekad neuzkāps. Lietusūdeņus aizturēs putaplasts. Pamati tiks apbērti ar smilti, tāpēc nekādi kaitīgie augsnes vai gruntsūdens šķīdumi uz pamatiem arī neiedarbosies. Pamati ir piepacelti reljefā un ūdenim vajadzētu viegli drenēties prom. Tātad arī pret ko sargāt īsti nav.

Bet ko lai dara, ja gribās pamēģināt uzpinzelēt kaut ko melnu? Nolēmu nosmērēt pamatu un pēdas kontakta zonu ar hidroizolāciju papildus drošībai un sirdsmieram.

Iepērku šādu mazo spainīti ar bitumena mastiku, pāris otiņas un ķeros klāt.

DSC_3413DSC_3392

Te jau pamati gatavi siltināšanai. Ar mazo 10 L spainīti sanāca nopinzelēt divās kārtās. Darbs nav grūts un iet raiti, būtībā nosmērēt visus pamatus arī nebūtu nekāds grūtais un ilgais darbiņš, ja neskaita šķīdinātāja smaku un to, ka otrā dienā tā mastika jau bija daudz cietāka un grūtāk uzklājama. Tas nozīmē lieliem apjomiem jāpiepērk šķīdinātājs.

DSC_3402

Siltināšanas pasākumā sarežģītākais bija saprast kādu siltinājumu pirkt. Pārdomu procesā sapratu, ka negribu tās loksnes skrāpēt, tāpēc izvēle sašaurinājās līdz Finnfoam FL300/50PXX un Tenapors Extra EPS-150, abi ar puspundi un 5cm biezi. Cenas ziņā abi līdzīgi, abiem ir reljefs uz virsmas un ar abiem var siltināt pamatus, bet abi būtībā ir dažādi produkti pēc ražošanas tehnoloģijas viens XPS otrs formētais EPS.

DSC_3302DSC_3298Tikt skaidrībā par plusiem un mīnusiem man palīdz Normunds no Tenapors. Salīdzinot abu konkrēto produktu īpašības ir tikai divas parastam lietotājam būtiskas atšķirības – 1) XPS – deg, EPS – pašnodziestošs; 2) EPS ir aptuveni 2x mazāka slodzes noturība kā XPS, bet abiem tā ir pilnīgi pietiekoša pamatu siltināšanai.  Tātad EPS labāks jo nedeg, bet XPS stiprāks. Tas ko nevar izlasīt produktu brošūrās, bet var redzēt veikalā – EPS loksne bojājumu vietā turpina drupt tālāk (skat. bildi augstāk) un šī paša iemesla dēļ to nevar piezāģēt ar rokas zāģi. Tātad, lai arī kā gribētos atbalstīt vietējo ražotāju, Tenapors Extra plāksnei vienīgais pluss ir ugunsdrošība.

Iekš Prof.lv tieši Finnfoam FL300/50PXX bija atlaide un tas sanāca pat lētāks par loksnēm bez reljefa. Pasūtīju 17 iepakojumus un 12 Penosil FixFoam 877 putuplasta līmes baloniņus (bonusā pistole).

DSC_3378

Nedēļu nobumbulēju dēļ lietainām dienām un beidzot pēc Jāņiem pieķeros pie darbiem.

DSC_3481

Pašā līmēšanā pilnīgi nekas sarežģīts. Sāku uzmanīgi ar vienu, divām un tad jau 5 loksnēm vienlaicīgi. Uzpūš putas uz loksnēm, nedaudz pagaida un tad sāk spiest klāt. Ja sāk likt klāt pa ātru, tad loksne negrib tik labi lipt klāt un nākas pašam turēt līdz pielīp, ja ir sagaidīts īstais brīdis tad atliek tikai piespiest, nedaudz izspaidīt visu loksnes laukumu un nekas nav jātur vai jāgaida.

Savienojumu vietas arī nopūtu, lai viss ir maksimāli blīvs. Bildē redzams, ka putaplasts nedaudz garāks kā nepieciešams un augšu vajadzēs piegriezt pēc fakta.

DSC_3460

Tuvplāna skats savienojuma vietai ar pēdu – arī te viss piepūsts lai nav nekādu caurumu.

DSC_3470

Te jau gala rezultāts ar piegrieztu augšu un stūriem.

DSC_3521DSC_3522

Kopā uz 56m2 iztērēti 6,5 Penosil līmes baloni, lai gan biju rēķinājies uz 9-10 baloniem.

DSC_3485

Kaimiņš bija skeptisks par manu ieceri putaplastu līmēt ar putu līmi un dībeļu nelietošanu, tāpēc pielīmēju viņam gabaliņu stiprības testam. 🙂 Vismaz šobrīd neredzu nekādu vajadzību kaut ko dībeļot.

DSC_3487

Pēda terases stabveida pamatiem

Šo darbiņu teorētiski vajadzēja jau izdarīt līdz ar pamatu pēdu, bet bija slinkums atlikt asis un domāt kur tie stabi precīzi atradīsies. Tagad ir pamatu sienas un ir daudz vieglāk saprast kur tiem stabiem jāatrodas. Papildus stimulu deva arī kaimiņa rosība ap saviem pamatiem un mana vēlme pieslēgties viņa pasūtītajam betona sūknim.

Pēc projekta stabu pēdai jābūt 60x60cm un 20cm augstai. Stiegrojums vertikāli d8 un pēdā siets d10. Ņemot vērā, ka man ir iepirkta d12 armatūra, tad to arī visur liksim lietā. Sliktāk noteikti nebūs.

BK_stabs

Atzīmēju aptuvenu pēdas novietojumu un ķeros pie lāpstas. Idejiski bedres roku tikpat dziļi kā pēdu mājai – lai tiktu caurrakts māls un sasniegta smilts.

Bedrēs saberu kādus 10cm 0-45 šķembas un ar kājām pieblietēju. No dēļiem izveidoju improvizētus veidņus virszemes daļai. Kad veidņi sataisīti, ar šādu Pitagora cienīgu meistarojumu uz veidņiem atlieku precīzu staba un armatūras novietojumu.

DSC_3221DSC_3224DSC_3225

Pēdējā bildē redzams īpašs meistarojums – aptuveni 0,5m3 betona pārpalikums no lentas betonēšanas darbiem tika ieliets bedrē, vietā kur reiz sāku un nepabeidzu gatavot pamatni priekš terases pamatiem. Sanāk būs pēda uz pabetonējuma. Šeit armatūru tiks ieurbta pabetonējumā.

Tālāk jau atliek salikt armatūras stieņus režģveidā, lai ir kaut kas pietuvināts projekta risinājuma un nolikt pareizi vertikālās armatūras.

DSC_3228

Beigās bedres sanāca dziļākas un platākas kā plānots un visu 7 pēdu tilpums izauga 2x sasniedzot 1m3. Kā vēlāk ar lielu sašutumu teica betona sūkņa operators – eto polnij perebor. Pasūtīti tika 7,5m3 c25/30 betons kaimiņa pamatu pēdai un 1m3 manām stabu pēdām. 30 minūtēs ielējām kaimiņam pēdu un otras 30 minūtes pagāja nedaudz pārvietot sūkni un sapildīt manus veidņus. Paldies kaimiņam par palīdzību.

DSC_3244DSC_3249

Un te jau atveidņoti skaistulīši.

Perebors ne perebors – bet par šo darbu ir gandarījums un rezultāts priecē – tas jau arī ir pats galvenais būvniekam amatierim.

Pašus stabus visticamāk betonēs vai nu tad kad kaimiņš betonēs pamatu lentu vai arī kad taisīšu gāzbetonam monolīto joslu. Par veidņiem vēl nezinu. Būtībā pagaidām prātā nāk divi varianti – saplāksnis un K-rautā noskatīti kartona kolonnu veidņi.

Pamati mājai ielieti!

Dobeles panelis, Fibo pamatu bloki,  OSB veidņi vai klasiskie nomas veidņi? Kopš pamatu pēdas iebetonēšanas gandrīz mēnesis ir pagājis domājot, rēķinot un domājot. Mans favorīts Dobeles panelis diemžēl cenas ziņā nespēj konkurēt pat ar nomas veidņiem komplektā ar visu betonēšanas brigādi. OSB veidņus atmetu kā pārāk riskantu risinājumu. Tāpat, lai to OSB veidni pienācīgi sagatavotu, kaudze naudas un laika aiziet visādos sīkumos. Palieku pie diviem potenciālajiem risinājumiem – Fibo pret nomas veidņiem. Fibo blokus es teorētiski pats varētu sakrāmēt un pēc visiem aprēķiniem tā varētu ietaupīt 19% naudiņas salīdzinot ar nomas veidņu risinājumu + brigāde.

Pārdomu procesā beidzot sanāca aptaustīt tos Fibo 300 pamatu blokus. Ja liek ar pusbloka pārklāšanos tad īsti neveidojas kārtīga monolītā josla – tā sprauga starp blokiem, manuprāt, ir pārāk maza. Ja tiek salikta armatūra tad arī izvibrēt betonu varētu būt diezgan apgrūtinoši – tas tā manas kā nespeciālista pārdomas. Visādi citādi forši bloki.

 

Satikos arī ar potenciālo veidņu licēju Vitāliju. Čalis ļoti ātrs, daudz objektu, problēmu vispār nekādu un gatavs jau rīt likt veidņus, jo ir “logs” starp objektiem. Sasteigti lēmumi man nepatīk, priekšapmaksu neesmu gatavs maksāt tāpēc novelku bremzi un saku, ka jāpadomā. Latvija ir maza un risinot maizes darba jautājumus izdodas satikt potenciālā veidņu licēja iepriekšējo darba devēju – betonēt māk, bet pa ziemu esot sasaldējis betonu vienā lielā objektā, kuru tagad nākas labot jau bez Vitālija palīdzības.

Domāt man patīk – domājot netiek tērēta nauda. Bet pienāk brīdis kad lietas ir jāvirza uz priekšu. Paralēli mājas būvniecībai ir jādara arī maizes darbs un kāds laiks jāvelta ģimenei, tāpēc izlemju ziedot tos 19% un ļaut darbu paveikt citiem.

Pēc nedēļas atkal tiekos ar Vitāliju, lai izrunātu iespējamo sadarbību. Izstāstu savu šaubas par rezultāta kvalitāti un priekšapmaksu. Beigās izdodas vienoties kādam jāizskatās rezultātam un par apmaksu tikai pēc darbu pabeigšanas.

Lentveida pamatu risinājums tiks īstenots ar dažām nebūtiskām novirzēm no projekta – vertikālās armatūras būs d12, daļa no vertikālajām armatūrām ir U veida elementi par kurām jau stāstīju rakstā par pamatu pēdu. Iztrūkstošās vertikālās armatūras, lai iegūtu 90cm soli tiks iestiprinātas pēdā ar urbumu palīdzību.

Capture

Un te jau veidņi procesā.

DSC_2898DSC_2896

Tiek izveidoti arī trīs izvadi komunikācijām. Divi pa 100mm ūdenim un elektrībai un viens 150mm kanalizācijai.

DSC_2913

Procesā atklājās, ka manā armatūras aprēķina excelī ieviesusies kļūda un pietrūkst kādi 120m armatūras. Zvanu uz BetonMax ar palīdzības saucieniem un nākamajā dienā armatūra ir klāt, lai darbi neapstājas.

DSC_2938

Te skats veidņu iekšpusē un armatūra T veida savienojumā. Stūros izmantoti tie paši L veida elementi, kas pēdai. Būtībā objektā uz vietas nekas netika locīts.

 

 

Kamēr vīri cīnās, varu meitu beidzot aizvest uz zoodārzu. Novērots šāds stilīgs putniņš.

DSC_2957

Tikmēr veidņi salikti, armatūra sasieta, līmeņi pārbaudīti. Betons pasūtīts no SIA DVL uz plkst. 14:00. Reāli atbrauca pēc 17:00 ar citas firmas sūkni, jo viņu sūknis iesprūdis kādā citā objektā.

DSC_2968

Kopā bija nepieciešami 22,5 m3 C25/30 betona, tāpēc sanāca 1 sūknis ar kravu + 2 reisi bumbierim. Sākotnēji tika paredzēts, ka atvedīs uzreiz visu apjomu, bet mašīnu trūkuma dēļ nācās gaidīt kamēr bumbieris brauc pēc otras kravas. Sūknim reāli 3 stundas objektā, bet dēļ neparedzētās dīkstāves vienu stundu noņēma no rēķina.

DSC_2993DSC_3005

Vīriem process atstrādāts – viens tur trubu, divi seko un vibrē. Augšējās veidņu atsaites, manuprāt neriktīgā vietā paredzētas, jo pēc atveidņošanas tiks izlauzti robi pamatu virsmā.

 

Un te jau pabeigti betonēšanas darbi un tiek nolīdzināta virsma. Pamatu pēda izrādās bija izdevusies līmenī tāpēc veidņus varēja liet pilnus līdz augšai, tikai vidus sienai vajadzēja kādu 1cm atstāt neaizpildītu, lai viss beigās būtu līmenī.

DSC_3011

Šajā bildē var redzēt iepriekšminētās veidņu atsaites trubiņas, kad betons nedaudz sasēdies.

DSC_3018

Nākamajā dienā betons jau ir ieguvis savu sākotnējo stiprību un var veikt atveidņošanas darbus. Kopā šim pasākumam aizgāja 3 dienas. Pirmajā dienā veidņošana un apakšējā armatūra, otrajā dienā augšējās armatūras siešana un betonēšana, trešajā dienā atveidņošana.

IMG-20170526-WA0000

Un tad jau atliek laistīt, laistīt un laistīt, lai betonam pirmās divas, trīs dienas cietēšanas procesā pietiek ūdens. Visērtāk ir uzlikt laistītāju un ik pa laikam pamainīt tā pozīciju.

DSC_3039

Lai arī nav tas gandarījums kā pēc paša paveikta darba, ar rezultātu esmu apmierināts, ja neskaita nepareizi sarēķināto armatūru un betona kavēšanos, viss notika kā plānots. Pārbaudot iegūtā rezultāta dimensijas, viss ir kārtībā un kā runāts – sienas ir vertikālas, diagonāles sakrīt un virsmas augstums staigā no 0 līdz 0,8cm.

 

Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

Veidņus izlēmu gatavot no tiem pašiem n-šķiras dēļiem ar izmēriem 10×2,5×300, ko izmantoju tualetei. Biju jau pasen iepircis 3m3, tāpēc jāliek lietā. Galvenais dēļu trūkums nav tas, ka vienā pusē ir miza, bet gan izmēri, kuri staigā visās dimensijās.

Lai process ir raitāks un ergonomiskāks, izveidoju šādu darba virsmu sev vēlamā augstumā un ar speciālām atdurītēm veidņu montēšanai.

DSC_2322

Tālāk process gandrīz kā konveijerā – ņemam divus dēļus no kaudzes, liekam uz galda ar smuko pusi uz augšu un skatāmies vai neveidojas šķirbas vai kāds izliekumus. Ja viss Ok, saspiežam pret atdurēm, lai starp dēļiem nav spraugas, un skrūvējam kopā, tad apzāģējam abus galus. Ja nav Ok, šķirojam dēļus kaudzē līdz atrodam saderīgus pārus. Vidēji katrs otrais dēlis tiek izbrāķēts, dēļ tā, ka pārāk izliecies vai platumā neriktīgs. Un tā darbojamies līdz esam ieguvuši nepieciešamo veidņu daudzumu. Veidņu garumus veidoju dažādus vadoties pēc dēļu kvalitātes, jo tāpat, uzstādot, būs jāstiķē un jāpiegriež.

DSC_2336

Veidņi sataisīti un ar šādu superinstrumentu pārnesu informāciju no striķiem uz zemes. Kad piešauj roku un nepūš stiprs vējš, precizitāte ir diezgan laba. Tālāk uz atzīmēm liekam veidņus. Pēcāk pēc atzīmēm varēs sekot līdz vai veidņi nav pabīdījušies.

Kad veidņi salikti un savienojuma vietas piezāģētas, var sākt nodarboties ar līmeņošanas darbiem. Šim darbam ļoti noderēja lāzera projekcijas nivelieris ar uztvērēju āra darbiem. Līmeņošanu veicu ar dažādiem koka atgriezumiem –  mazai pieregulēšanai vislabākais rezultāts sanāca ar maziem ķīlveidīgiem atgriezumiem, bet lielākām kļūdām jāņem talkā pamatīgāki atgriezumi. Kad attiecīgais veidņu savienojums salīmeņots, saskrūvēju tos kopā. Tā apejam apli līdz visi veidņi ir savienoti. Tad ejam otro apli, pārbaudām līmeni, pārbaudām veidņu platumu un pieskrūvējam papildus atbalsta dēlīti stabilitātei. Lielākās spraugas starp veidņiem un pamatni redzamas zemāk bildē. Bet par to neuztraucos, jo likšu plēvi. Kad veidņi stabili un līmenī, apberu no ārpuses ar smilti, lai nekur neaizmūk.

Plēves jautājumu pārdomāju ilgstoši, bet pārliecināja argumenti par betona mitruma saturēšanu un zudumu novēršanu caur spraugām. Klājam iekšā un skavojam klāt pie veidņiem. Plēve 200 mikroni.

DSC_2449

No BetonMax iepirku armatūru d12 izmērā un jau sagarinātu pa 0,45, 3 un 6 metriem. Papildus pasūtīju salocītus 90 grādu elementus stūriem un U veida elementus pēdas sasaistei ar lentu. Šādi bija plāns ietaupīt uz flekša ripām un locītāja pirkšanu/nomāšanu, protams, šādi arī laiks un enerģija nav jātērē uz griešanu un locīšanu. Domāju, plāns izdevās (vismaz pēdas daļai), jo locīt neko nevajadzēja un iztērēju knapi pusi no vienas mazās 125mm flekša ripas.

Mazās 0,45 armatūras liekam veidņos uz 7cm sēnītēm ar soli 90cm. Tad saliekam 90grādu elementus visos stūros un tad jau pēc fakta kombinējam, kur likt 6m un kur 3m armatūras tā, lai savienojuma vietās veidojas vismaz pusmetru liela pārklāšanās. Armatūru liku 4 rindās ar 10cm atkāpi no veidņa malām.

Vidējas sienas savienojumu ar perimetru izveidoju šādu. Nezinu vai pareizi, bet, kad galvā iztēlojos kā šis veidojums sadalīs slodzes betonā, man sirds kļūst mierīga. Droši sniedziet pamatotu kritiku, lai nākotnē zinu un varu vismaz kaimiņu pamācīt.

DSC_2476

Protams, viss ievelkas un armatūras siešana jau notiek pa tumsu. Pa virsu vēl saliku papildus 0,45m garuma armatūru, lai solis starp šķērseniskajām armatūrām būtu 0,45m. Beigās abas veidņu malas no augšas pastiprinu ar līstēm, lai betona liešanas laikā noturētu 60cm platumu un veidņi būtu stingrāki.

 

Tālāk plāns pie šīm līstēm stiprināt arī vertikālos U elementus, bet ir iestājusies tumsa, uznācis lietus un besis, un, lai kaut ko nesačakarētu, atlieku šo darbu uz brīdi pirms betona atvešanas nākamajā rītā 9:00.

Pa nakti līst lietus un atbraucot no rīta objektā redzams, ka veidņos stāv ūdens. Betona ražotājs mani nomierina un saka, ka uzjauks nedaudz biezāku un betonam nekāda skāde nebūs no tā ūdens. Ar palīgiem Jāni un Kristu ātri sienam vertikālos U elementus, bet visus diemžēl nepaspējām salikt, jo betons jau klāt. Pasūtīti tika 9m3 C25/30 betons no SIA DVL Sauriešos. Atveda ar vienu bumbieru un sūkni. Saprotamu iemeslu dēļ no liešanas procesa bilžu nav daudz. Bet lejot betonu novēroju, ka betons ūdeni spiež uz priekšu un nemaz nesamaisās ar to. Kad bijām apgājuši apli un ūdenim vairs nebiju kur plūst tas viss tika izpiests ārā no veidņiem. Otrs novērojums ir, ka zem plēves veidojās burbuļi, kas līdzīgi kā ūdens centās atrast izeju un atsevišķās vietās, kur nevarēja atrast izeju izveidoja nelielas gaisa kabatas zem plēves un betona – kā to novērst nezinu, iespējams, vajadzēja uztaisīt iegriezumus plēvē. Trešais novērojums ir betona spēks – kad tas krīt no sūkņa trubas veidņos viss, kas nav piesiets vai kārtīgi atbalstīts, noteikti tiks izkustināts. Armatūra man bija sasieta kārtīgi, bet dažās vietās atbalsta sēnītes nolocījās.

DSC_2490DSC_2491

Laikam iesācēja veiksme, bet betons tika pasūtīts pat pārāk precīzi – pāri palika tā mazā kaudzīte bildes kreisajā pusē zem sūkņa trubas. Kad betons saliets, iebakstam trūkstošos U elementus, ar koku izbakstam betonu un izlīdzinam tā virsmu.