14 kubi Bauroc uzlīmēti

Pēc pirmās rindas pabeigšanas bija liela gandarījuma sajūta un likās, ka tālāk jau viss aizies mērkaķa ātrumā, atliek tik jaukt līmi un krāmēt blokus, lai pēc nedēļas var zvanīt gaterim. Protams, nedaudz pārspīlēju, bet kā jau vienmēr realitāte nedaudz atšķiras no plānotā.

Nebiju rēķinājies, ka to vertikālo šuvju aizpildīšana aizņems tik daudz laika. Izmantoju parastu dārza lejkannu un pats liešanas process ir Ok un parocīgs. Problēma ir tajā, ka līme caurumā sasēžas un reāli katrs caurums ir jāpilda kādas 2-3 reizes – apeju vienu apli, otru apli un trešajā aplī daļai ir Ok daļai nedaudz jāpapildina. Bet smieklīgākais ir, ka nākamajā rītā var atkal jaukt kanniņu ar līmi un atkal apstaigāt caurumus, jo daļā tie ir sasēdušies līdz pat 6cm. Bauroc tehniskais speciālists saka, ka tā tam nevajadzētu būt un iespējams pa šķidru līme. Izmēģināju dažāda biezumu līmes, bet līme tik un tā sēžas.  Un kas notiek, ja nesagaidu nākamo dienu, lai kārtīgi aizpildītu šuves, un mūrēju uzreiz nākamo rindu? Mājā svilpos vējš? Iespējams pie vainas ir rudens vēsais laiks un pie normālām temperatūrām viss ātri sacietētu un nekur nesēstos, bet nu nezinu. Katrā ziņā šis reāli paņem laiku.

Pirmā rinda pēc projekta un Bauroc norādēm ir jāarmē. Nolēmu nečakarēties ar skrāpi un iepirku kaut kādu PinkPonk lēto virsfrēzi pa 38Eur un kaut kādu Dedra asmeni. Frēzē labi – EcotermPlus kā pa sviestu, ar Hard blokiem nedaudz jāpamocās.

Nebiju rēķinājies ar valsts mēroga būvniecības burbuli šajā rudenī un attiecīgi nolaidu lažu ar armatūras laicīgu pasūtīšanu. Lai nekavētu darbus, izmantoju to, kas palicis no pamatiem – d12. Pirmā rinda būs reāli stipra. Arī šeit līme nedaudz nosēžas, bet nekas traģisks. Starpcitu, vai armējot iekšsienu tā ir jāsavieno ar ārsienu? Šobrīd pirmajā rindā ielaidu d12 L veida elementu no iekšienas uz ārsienu.

DSC_4685DSC_4695

Kad viss apžuvis nolaižu ar rīvi un var ķerties pie nākamo rindu līmešanas.

DSC_4837DSC_4840

Princips tāds pats kā pirmajai rindai. Sākumā uzlīmē stūrus un tad novelk striķi.

DSC_4706Līmes vadula dzīvi atvieglo tikai daļēji. Kaut kādu iemeslu dēļ viena vadulas puse ceļas nedaudz uz augšu un sanāk vienā bloka pusē uzklāt biezāku līmi. Ja grib, lai ir perfekti, visu laiku jāseko līdz, japiespiež stiprāk un jātīra tā kantes sliede.

DSC_4731

Bet ir arī šis tas neplānots, kas paātrina procesu. Divas sestdienas kaimiņš pieteicās nākt palīgā. Četras nepieredzējušas rokas ir labāk kā divas. Pirmajā sestdienā divatā uzmūrējām vienu rindu, pēc nedēļas vienā dienā jau iespējām divas rindas. Bail pat iedomāties ko paveiksim, ja mums būs vēl viena 6diena. Vēl pa starpu 3 dienas aizgāja vienatnē uz frēzēšanu, armēšanu, slīpēšanu un to sasodīto vertikālo šuvju aizpildīšanu.

DSC_4845

Zem logiem d8 armatūra 90cm uz katru pusi.

DSC_4848DSC_4852DSC_4856DSC_4876

Šobrīd šāds statuss. Bet spriežot pēc laikapstākļiem un dienu garuma, nekādi baigie varoņdarbi vairs netiks paveikti.

Advertisements

Pēda terases stabveida pamatiem

Šo darbiņu teorētiski vajadzēja jau izdarīt līdz ar pamatu pēdu, bet bija slinkums atlikt asis un domāt kur tie stabi precīzi atradīsies. Tagad ir pamatu sienas un ir daudz vieglāk saprast kur tiem stabiem jāatrodas. Papildus stimulu deva arī kaimiņa rosība ap saviem pamatiem un mana vēlme pieslēgties viņa pasūtītajam betona sūknim.

Pēc projekta stabu pēdai jābūt 60x60cm un 20cm augstai. Stiegrojums vertikāli d8 un pēdā siets d10. Ņemot vērā, ka man ir iepirkta d12 armatūra, tad to arī visur liksim lietā. Sliktāk noteikti nebūs.

BK_stabs

Atzīmēju aptuvenu pēdas novietojumu un ķeros pie lāpstas. Idejiski bedres roku tikpat dziļi kā pēdu mājai – lai tiktu caurrakts māls un sasniegta smilts.

Bedrēs saberu kādus 10cm 0-45 šķembas un ar kājām pieblietēju. No dēļiem izveidoju improvizētus veidņus virszemes daļai. Kad veidņi sataisīti, ar šādu Pitagora cienīgu meistarojumu uz veidņiem atlieku precīzu staba un armatūras novietojumu.

DSC_3221DSC_3224DSC_3225

Pēdējā bildē redzams īpašs meistarojums – aptuveni 0,5m3 betona pārpalikums no lentas betonēšanas darbiem tika ieliets bedrē, vietā kur reiz sāku un nepabeidzu gatavot pamatni priekš terases pamatiem. Sanāk būs pēda uz pabetonējuma. Šeit armatūru tiks ieurbta pabetonējumā.

Tālāk jau atliek salikt armatūras stieņus režģveidā, lai ir kaut kas pietuvināts projekta risinājuma un nolikt pareizi vertikālās armatūras.

DSC_3228

Beigās bedres sanāca dziļākas un platākas kā plānots un visu 7 pēdu tilpums izauga 2x sasniedzot 1m3. Kā vēlāk ar lielu sašutumu teica betona sūkņa operators – eto polnij perebor. Pasūtīti tika 7,5m3 c25/30 betons kaimiņa pamatu pēdai un 1m3 manām stabu pēdām. 30 minūtēs ielējām kaimiņam pēdu un otras 30 minūtes pagāja nedaudz pārvietot sūkni un sapildīt manus veidņus. Paldies kaimiņam par palīdzību.

DSC_3244DSC_3249

Un te jau atveidņoti skaistulīši.

Perebors ne perebors – bet par šo darbu ir gandarījums un rezultāts priecē – tas jau arī ir pats galvenais būvniekam amatierim.

Pašus stabus visticamāk betonēs vai nu tad kad kaimiņš betonēs pamatu lentu vai arī kad taisīšu gāzbetonam monolīto joslu. Par veidņiem vēl nezinu. Būtībā pagaidām prātā nāk divi varianti – saplāksnis un K-rautā noskatīti kartona kolonnu veidņi.

Pamati mājai ielieti!

Dobeles panelis, Fibo pamatu bloki,  OSB veidņi vai klasiskie nomas veidņi? Kopš pamatu pēdas iebetonēšanas gandrīz mēnesis ir pagājis domājot, rēķinot un domājot. Mans favorīts Dobeles panelis diemžēl cenas ziņā nespēj konkurēt pat ar nomas veidņiem komplektā ar visu betonēšanas brigādi. OSB veidņus atmetu kā pārāk riskantu risinājumu. Tāpat, lai to OSB veidni pienācīgi sagatavotu, kaudze naudas un laika aiziet visādos sīkumos. Palieku pie diviem potenciālajiem risinājumiem – Fibo pret nomas veidņiem. Fibo blokus es teorētiski pats varētu sakrāmēt un pēc visiem aprēķiniem tā varētu ietaupīt 19% naudiņas salīdzinot ar nomas veidņu risinājumu + brigāde.

Pārdomu procesā beidzot sanāca aptaustīt tos Fibo 300 pamatu blokus. Ja liek ar pusbloka pārklāšanos tad īsti neveidojas kārtīga monolītā josla – tā sprauga starp blokiem, manuprāt, ir pārāk maza. Ja tiek salikta armatūra tad arī izvibrēt betonu varētu būt diezgan apgrūtinoši – tas tā manas kā nespeciālista pārdomas. Visādi citādi forši bloki.

 

Satikos arī ar potenciālo veidņu licēju Vitāliju. Čalis ļoti ātrs, daudz objektu, problēmu vispār nekādu un gatavs jau rīt likt veidņus, jo ir “logs” starp objektiem. Sasteigti lēmumi man nepatīk, priekšapmaksu neesmu gatavs maksāt tāpēc novelku bremzi un saku, ka jāpadomā. Latvija ir maza un risinot maizes darba jautājumus izdodas satikt potenciālā veidņu licēja iepriekšējo darba devēju – betonēt māk, bet pa ziemu esot sasaldējis betonu vienā lielā objektā, kuru tagad nākas labot jau bez Vitālija palīdzības.

Domāt man patīk – domājot netiek tērēta nauda. Bet pienāk brīdis kad lietas ir jāvirza uz priekšu. Paralēli mājas būvniecībai ir jādara arī maizes darbs un kāds laiks jāvelta ģimenei, tāpēc izlemju ziedot tos 19% un ļaut darbu paveikt citiem.

Pēc nedēļas atkal tiekos ar Vitāliju, lai izrunātu iespējamo sadarbību. Izstāstu savu šaubas par rezultāta kvalitāti un priekšapmaksu. Beigās izdodas vienoties kādam jāizskatās rezultātam un par apmaksu tikai pēc darbu pabeigšanas.

Lentveida pamatu risinājums tiks īstenots ar dažām nebūtiskām novirzēm no projekta – vertikālās armatūras būs d12, daļa no vertikālajām armatūrām ir U veida elementi par kurām jau stāstīju rakstā par pamatu pēdu. Iztrūkstošās vertikālās armatūras, lai iegūtu 90cm soli tiks iestiprinātas pēdā ar urbumu palīdzību.

Capture

Un te jau veidņi procesā.

DSC_2898DSC_2896

Tiek izveidoti arī trīs izvadi komunikācijām. Divi pa 100mm ūdenim un elektrībai un viens 150mm kanalizācijai.

DSC_2913

Procesā atklājās, ka manā armatūras aprēķina excelī ieviesusies kļūda un pietrūkst kādi 120m armatūras. Zvanu uz BetonMax ar palīdzības saucieniem un nākamajā dienā armatūra ir klāt, lai darbi neapstājas.

DSC_2938

Te skats veidņu iekšpusē un armatūra T veida savienojumā. Stūros izmantoti tie paši L veida elementi, kas pēdai. Būtībā objektā uz vietas nekas netika locīts.

 

 

Kamēr vīri cīnās, varu meitu beidzot aizvest uz zoodārzu. Novērots šāds stilīgs putniņš.

DSC_2957

Tikmēr veidņi salikti, armatūra sasieta, līmeņi pārbaudīti. Betons pasūtīts no SIA DVL uz plkst. 14:00. Reāli atbrauca pēc 17:00 ar citas firmas sūkni, jo viņu sūknis iesprūdis kādā citā objektā.

DSC_2968

Kopā bija nepieciešami 22,5 m3 C25/30 betona, tāpēc sanāca 1 sūknis ar kravu + 2 reisi bumbierim. Sākotnēji tika paredzēts, ka atvedīs uzreiz visu apjomu, bet mašīnu trūkuma dēļ nācās gaidīt kamēr bumbieris brauc pēc otras kravas. Sūknim reāli 3 stundas objektā, bet dēļ neparedzētās dīkstāves vienu stundu noņēma no rēķina.

DSC_2993DSC_3005

Vīriem process atstrādāts – viens tur trubu, divi seko un vibrē. Augšējās veidņu atsaites, manuprāt neriktīgā vietā paredzētas, jo pēc atveidņošanas tiks izlauzti robi pamatu virsmā.

 

Un te jau pabeigti betonēšanas darbi un tiek nolīdzināta virsma. Pamatu pēda izrādās bija izdevusies līmenī tāpēc veidņus varēja liet pilnus līdz augšai, tikai vidus sienai vajadzēja kādu 1cm atstāt neaizpildītu, lai viss beigās būtu līmenī.

DSC_3011

Šajā bildē var redzēt iepriekšminētās veidņu atsaites trubiņas, kad betons nedaudz sasēdies.

DSC_3018

Nākamajā dienā betons jau ir ieguvis savu sākotnējo stiprību un var veikt atveidņošanas darbus. Kopā šim pasākumam aizgāja 3 dienas. Pirmajā dienā veidņošana un apakšējā armatūra, otrajā dienā augšējās armatūras siešana un betonēšana, trešajā dienā atveidņošana.

IMG-20170526-WA0000

Un tad jau atliek laistīt, laistīt un laistīt, lai betonam pirmās divas, trīs dienas cietēšanas procesā pietiek ūdens. Visērtāk ir uzlikt laistītāju un ik pa laikam pamainīt tā pozīciju.

DSC_3039

Lai arī nav tas gandarījums kā pēc paša paveikta darba, ar rezultātu esmu apmierināts, ja neskaita nepareizi sarēķināto armatūru un betona kavēšanos, viss notika kā plānots. Pārbaudot iegūtā rezultāta dimensijas, viss ir kārtībā un kā runāts – sienas ir vertikālas, diagonāles sakrīt un virsmas augstums staigā no 0 līdz 0,8cm.

 

Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

Veidņus izlēmu gatavot no tiem pašiem n-šķiras dēļiem ar izmēriem 10×2,5×300, ko izmantoju tualetei. Biju jau pasen iepircis 3m3, tāpēc jāliek lietā. Galvenais dēļu trūkums nav tas, ka vienā pusē ir miza, bet gan izmēri, kuri staigā visās dimensijās.

Lai process ir raitāks un ergonomiskāks, izveidoju šādu darba virsmu sev vēlamā augstumā un ar speciālām atdurītēm veidņu montēšanai.

DSC_2322

Tālāk process gandrīz kā konveijerā – ņemam divus dēļus no kaudzes, liekam uz galda ar smuko pusi uz augšu un skatāmies vai neveidojas šķirbas vai kāds izliekumus. Ja viss Ok, saspiežam pret atdurēm, lai starp dēļiem nav spraugas, un skrūvējam kopā, tad apzāģējam abus galus. Ja nav Ok, šķirojam dēļus kaudzē līdz atrodam saderīgus pārus. Vidēji katrs otrais dēlis tiek izbrāķēts, dēļ tā, ka pārāk izliecies vai platumā neriktīgs. Un tā darbojamies līdz esam ieguvuši nepieciešamo veidņu daudzumu. Veidņu garumus veidoju dažādus vadoties pēc dēļu kvalitātes, jo tāpat, uzstādot, būs jāstiķē un jāpiegriež.

DSC_2336

Veidņi sataisīti un ar šādu superinstrumentu pārnesu informāciju no striķiem uz zemes. Kad piešauj roku un nepūš stiprs vējš, precizitāte ir diezgan laba. Tālāk uz atzīmēm liekam veidņus. Pēcāk pēc atzīmēm varēs sekot līdz vai veidņi nav pabīdījušies.

Kad veidņi salikti un savienojuma vietas piezāģētas, var sākt nodarboties ar līmeņošanas darbiem. Šim darbam ļoti noderēja lāzera projekcijas nivelieris ar uztvērēju āra darbiem. Līmeņošanu veicu ar dažādiem koka atgriezumiem –  mazai pieregulēšanai vislabākais rezultāts sanāca ar maziem ķīlveidīgiem atgriezumiem, bet lielākām kļūdām jāņem talkā pamatīgāki atgriezumi. Kad attiecīgais veidņu savienojums salīmeņots, saskrūvēju tos kopā. Tā apejam apli līdz visi veidņi ir savienoti. Tad ejam otro apli, pārbaudām līmeni, pārbaudām veidņu platumu un pieskrūvējam papildus atbalsta dēlīti stabilitātei. Lielākās spraugas starp veidņiem un pamatni redzamas zemāk bildē. Bet par to neuztraucos, jo likšu plēvi. Kad veidņi stabili un līmenī, apberu no ārpuses ar smilti, lai nekur neaizmūk.

Plēves jautājumu pārdomāju ilgstoši, bet pārliecināja argumenti par betona mitruma saturēšanu un zudumu novēršanu caur spraugām. Klājam iekšā un skavojam klāt pie veidņiem. Plēve 200 mikroni.

DSC_2449

No BetonMax iepirku armatūru d12 izmērā un jau sagarinātu pa 0,45, 3 un 6 metriem. Papildus pasūtīju salocītus 90 grādu elementus stūriem un U veida elementus pēdas sasaistei ar lentu. Šādi bija plāns ietaupīt uz flekša ripām un locītāja pirkšanu/nomāšanu, protams, šādi arī laiks un enerģija nav jātērē uz griešanu un locīšanu. Domāju, plāns izdevās (vismaz pēdas daļai), jo locīt neko nevajadzēja un iztērēju knapi pusi no vienas mazās 125mm flekša ripas.

Mazās 0,45 armatūras liekam veidņos uz 7cm sēnītēm ar soli 90cm. Tad saliekam 90grādu elementus visos stūros un tad jau pēc fakta kombinējam, kur likt 6m un kur 3m armatūras tā, lai savienojuma vietās veidojas vismaz pusmetru liela pārklāšanās. Armatūru liku 4 rindās ar 10cm atkāpi no veidņa malām.

Vidējas sienas savienojumu ar perimetru izveidoju šādu. Nezinu vai pareizi, bet, kad galvā iztēlojos kā šis veidojums sadalīs slodzes betonā, man sirds kļūst mierīga. Droši sniedziet pamatotu kritiku, lai nākotnē zinu un varu vismaz kaimiņu pamācīt.

DSC_2476

Protams, viss ievelkas un armatūras siešana jau notiek pa tumsu. Pa virsu vēl saliku papildus 0,45m garuma armatūru, lai solis starp šķērseniskajām armatūrām būtu 0,45m. Beigās abas veidņu malas no augšas pastiprinu ar līstēm, lai betona liešanas laikā noturētu 60cm platumu un veidņi būtu stingrāki.

 

Tālāk plāns pie šīm līstēm stiprināt arī vertikālos U elementus, bet ir iestājusies tumsa, uznācis lietus un besis, un, lai kaut ko nesačakarētu, atlieku šo darbu uz brīdi pirms betona atvešanas nākamajā rītā 9:00.

Pa nakti līst lietus un atbraucot no rīta objektā redzams, ka veidņos stāv ūdens. Betona ražotājs mani nomierina un saka, ka uzjauks nedaudz biezāku un betonam nekāda skāde nebūs no tā ūdens. Ar palīgiem Jāni un Kristu ātri sienam vertikālos U elementus, bet visus diemžēl nepaspējām salikt, jo betons jau klāt. Pasūtīti tika 9m3 C25/30 betons no SIA DVL Sauriešos. Atveda ar vienu bumbieru un sūkni. Saprotamu iemeslu dēļ no liešanas procesa bilžu nav daudz. Bet lejot betonu novēroju, ka betons ūdeni spiež uz priekšu un nemaz nesamaisās ar to. Kad bijām apgājuši apli un ūdenim vairs nebiju kur plūst tas viss tika izpiests ārā no veidņiem. Otrs novērojums ir, ka zem plēves veidojās burbuļi, kas līdzīgi kā ūdens centās atrast izeju un atsevišķās vietās, kur nevarēja atrast izeju izveidoja nelielas gaisa kabatas zem plēves un betona – kā to novērst nezinu, iespējams, vajadzēja uztaisīt iegriezumus plēvē. Trešais novērojums ir betona spēks – kad tas krīt no sūkņa trubas veidņos viss, kas nav piesiets vai kārtīgi atbalstīts, noteikti tiks izkustināts. Armatūra man bija sasieta kārtīgi, bet dažās vietās atbalsta sēnītes nolocījās.

DSC_2490DSC_2491

Laikam iesācēja veiksme, bet betons tika pasūtīts pat pārāk precīzi – pāri palika tā mazā kaudzīte bildes kreisajā pusē zem sūkņa trubas. Kad betons saliets, iebakstam trūkstošos U elementus, ar koku izbakstam betonu un izlīdzinam tā virsmu.