Rudens darbi

Salīdzinot ar 2017. gadu, šī būvniecības sezona bija gara un laika apstākļu ziņā izcili labvēlīga. Ja pērn oktobra sākumā viss jau bija tā samircis, ka bija mūrēšanai jāmet miers, tad šogad vēl novembra vidū teorētiski varētu mierīgi mūrēt, špaktelēt, betonēt un visu ko citu. Bet nu tas tā.. teorētiski.. reāli līdz ar jumta uzlikšanu oktobra sākumā visa motivācija kaut ko tālāk darīt ātri vien noplaka. Iespējams tas saistīts ar garo būvniecības sezonu un nogurumu, bet vairāk liekas, ka pēc jumta uzlikšanas nebija uzstādīts tālāks lielais mērķis un attiecīgi iztrūka plāns kā to sasniegt. Kaut kādas divas nedēļas nogales mēģināju gramstīties, te vienu darbu, te otru, te trešo un sapratu kā tā nevar turpināt – izniekots laiks un īsti nekas nav padarīts. Jāatpūšas, jāsakārto galva, jāsaprot ko un kā darīt tālāk un tad kaut kad uz pavasara pusi jāķeras atkal klāt.

Tālāk par dažiem mazajiem sadarītajiem rudens darbiem.

Vēl paralēli jumta seguma uzlikšanai, uztaisīju skursteņa ventilācijas šahtām caurumus. Nedaudz čakars, bet darbiņš paveicams. Pēc gāzbetona kaut kā neierasti strādāt ar kaut ko tik cietu kā keramzīts – sačakarēju divus lobzika asmeņus un tad sapratu (bija vēl 4 asmeņi, bet palika žēl lobzika), ka būs vien jāķeras pie flekša. Sveiciens dumvads.lv – kopš septembra sola uzlikt pēdējo keramikas posmu un skursteņa cepuri. Šis laikam ir pirmais uzmeties, būs mācība par samaksu pirms darbu pabeigšanas.

Nopirku kaltētus neēvelētus dēļus 15×2,5×450 vējdēļiem. Zem notekām iepriekš liku ēvelētus – nepatika, pārāk spīdīgi sanāk un katru koka un krāsošanas defektu redz. Nokrāsoju divās kārtās ar PaintEco mellenes toni. Pirmo kārtu pēc pamācības atšķaidīju ar terpentīnu. Un pēc sajūtām tiešām likās, ka koks to beici labāk uzsūc nekā bez terpentīna.

DSC_1697

Jumta zemākajās vietās saskrūvēju vējdēļus un uzliku skārda vējmalu.  Tagad sapratu, ka vējdēļus vajadzēja saskrūvēt pirms jumts seguma likšanas – ļoti daudz problēmu atkristu. Tagad jādomā kā tur tikt klāt. Izmēģināju roku arī pielocīt skārda vējmalas galu tā lai smuki. Vienu sačakarēju, ar otro reizi sanāca labi.

DSC_1819DSC_1828

Uzliku jumta kori. Bailīgs darbs un attiecīgi viena bilde tik.

jumta_kore

Sievai oktobrī/novembrī vēl padevās otrā redīsu un spinātu raža. Garšīgi.

DSC_1836

Ieziemoju ūdens sūkni un izpūtu pazemes ūdens trubas ar kompresoru, lai nesasalst. Diezgan daudz ūdens bedrē satecēja atpakaļ.

DSC_2105DSC_2108

Augļu koki un ogu krūmi ietīti pret zaķiem un stirnām. Pērn trakie zaķi pat kazenes un ērkšķogas nograuza līdz zemei.

DSC_2106

Pabūts brīvdabas muzejā. Noskatīts risinājums koka fasādei.

DSC_1844

Bet vispār ir interesanti paskatīties dažādus senču risinājumus. Piemēram šis vispār ir kosmoss.., bet kas par plašumu.

DSC_1838

Advertisements

Siltumnīcas iekārtošana

Brīvos brīžos palēnām palīdzu sievai ar nesen uzbūvēto siltumnīcu. Pa perimetru saskrūvēju dēļus, lai kūdra nemūk prom un nezāles nelien iekšā. Dēlis pliks bez nekādas apstrādes, lai viss būtu eko šmeko. Taciņas no monstrīgām betona plāksnēm, kuras pērn uztaisīju no betona pārpalikumiem (Pierakstīju gūto mācību blociņa netaisīt vairs lietas kuras pēcāk nevar pacelt).

Neliela odziņa ir granīta plāksnes pie ieejas uzsēdinātas uz 80kg mūrjavas pārpalikumiem, lai nekustās. Gar taciņām dobes satur divi 10×2,5cm dēļi.

Dārznieku izstādē iegādāts lodziņa automātiskais virinātājs. Strādā uz kaut kāda šķidruma izplešanās principa temperatūras iespaidā. Lai cik skeptisks biju sākumā redzot sievas pirkumu, šis štrunts reāli arī strādā un to lodziņu virina. Uzstādīšana gan beidzās ar traumētiem pirkstiem.

Un te sievas meistardarbs – viss aug un zaļo. Apēsti jau pirmie redīsi un spināti.

Tālāk jādomā par automātisko laistīšanu. Ir iepirkts taimeris, pilienlaistīšanas trubiņas un sagādāta muca. Tagad jāizdomā kā to visu saslēgt, ievērojot sievas norādījumu par to, ka ūdenim jābūt siltam laistīšanas laikā.