Jumtam spāres saliktas

Kad jau spāres bija daudz maz saliktas, skatoties kādas gudrības “meistari” iekš building.lv sacerējuši, uzdūros Miervalža domugraudam. Pirms kāda laika droši tikai pasmietos, bet tagad kaut kāda taisnība tajā ir. Nezinu kāds ir Maira Brieža raksturs un kādiem līķiem ir gājis pāri Miervaldis, bet savā ziņa kaut kam pāri sanāk iet – sev, laikam ar ģimeni, atpūtai, hobijiem.

Miervaldis

Nu tas tā.. neliela pārdomu atkāpe sēžot nu jau uz sava jumta kores..

Tagad par padarīto!

Vasaras sākumā sapazinos ar vienu vietējo onkuli, kuram izrādās ir piemājas gateris un piemājas mežs – tā teikt mājražotājs. Man, dziļi sirdī zaļam cilvēkam, tas ir var teikt kā zaļais sertifikāts – kokmateriāli auguši, gāzti un sazāģēti 10km rādiusā ap māju – cik simti kg CO2 ietaupīti.  Pasūtīju 56 sešmetrīgas spāres un 35 četrmetrīgas spāres, visas 20x5cm, un 77 ēvelētas latas uz 5x5cm.

DSC_0729

Un te jau 70. gadu retro MAN Diesel krauj mantu man uz pārseguma. Sanāca diezgan čakars līdz pilnīgai tumsai, jo manipulators pa īsu, štropes pa mazu utt.. Bet viss beidzās labi. Aliņš nerviem un nākamajā rītā var ķerties jau pie spāru likšanas.

IMG-20180814-WA0005

Vienu spāri uztaisa par šablonu un attiecīgi sazīmē un sazāģē pārējās spāres. Šeit galvenā gudrība ir paņemt par šablonu vieglāko spāri no kodola koksnes nevis smagāko – attiecīgi pašam vien viņa n-reizes būs jācilā.

Vienu pusi saliku praktiski uz dullo tikai pēc šablona, jo likās ka nav vērts čakarēties ar striķiem. Attiecīgi pēc tam dabūju pasvīst to visu sastrādāto labot. Lielākās problēmas bija ar terases mazajām spārēm – izrādījās terases pasija nedaudz nav līmenī, un kā viņas salaist vienā plaknē ar lielajām spārēm?

Šeit arī iestājās pirmais psiholoģiskais sabrukums – sāku pārdomāt vai neesmu aizgājis par tālu – varbūt šis ir tas darbs, ko tomēr nav iespējams izdarīt bez pieredzes, diploma utt. Kā saka sieva – cilvēki tak tomēr ne velti skolā ir mācījušies.

Nu neko, rīts gudrāks par vakaru. Nākamajā rītā ķēros pie otras jumta plaknes jau pieredzes bagātāks. Šoreiz savelku striķus un šablonu piemērīju vairākās vietās, katrai vietai atzīmejot nobīdes no normas. To pašu ar otras terases pasiju. Ja pasijai viens gals ir 0 otrs -2cm, tad attiecīgi to ņemam vērā izzāģējot spāres iegriezumus. Cita kvalitāte. Un pašapziņa atgriezusies.

DSC_0779

Ap skursteni šitā.

DSC_0914

Pārkares jumta galos izdomāju risināt ar šādu iekārtu meistarojumu, lai fasādē neredzētu mūrlatu galus. Jā čakars nežēlīgs un jā reizes 100 jau sev pārmetu par šo ideju – kā var kaut ko tik stulbu izdomāt un kāda vaina mūrlatu galiem? Bet nu beigās jau labi sanāca.

Beigās jātaisa lielā kvalitātes pārbaude. Savelku striķus ik pa metram, atzīmēju kasjakus un tad ejam cauri katrai spārei – kuru uz augšu, kuru uz leju, kurai ar ēveli pāri.

DSC_0973

Te jau atkal palīgā nāk būvniecības stūrakmens – ruberoīds. Nez cik ruļļi ruberoīda tiek iztērēts līmeņojot lielos objektus – Gaismas pili, dienvidu tiltu utt.?

Kad viss ir dabūts kaut kāda pieņemamā līmenī, tad atliek vēl samērīt diognāles, un var visiem savienojumiem iet pāri ar naglām. It kā sīkums, bet reāli aizgāja pilna diena, lai sanaglotu visus leņķus un savienojumus. Lenķus nagloju ar 3,2×50 un 3,2x70mm enkurnaglām, spāres savā starpā ar vītņotajām 120mm naglām.

Un te vēl dažas bildes ar gala rezultātu.

DSC_0905DSC_0911DSC_0809DSC_0872DSC_0874DSC_0882

 

Advertisements

Siltumnīcas iekārtošana

Brīvos brīžos palēnām palīdzu sievai ar nesen uzbūvēto siltumnīcu. Pa perimetru saskrūvēju dēļus, lai kūdra nemūk prom un nezāles nelien iekšā. Dēlis pliks bez nekādas apstrādes, lai viss būtu eko šmeko. Taciņas no monstrīgām betona plāksnēm, kuras pērn uztaisīju no betona pārpalikumiem (Pierakstīju gūto mācību blociņa netaisīt vairs lietas kuras pēcāk nevar pacelt).

Neliela odziņa ir granīta plāksnes pie ieejas uzsēdinātas uz 80kg mūrjavas pārpalikumiem, lai nekustās. Gar taciņām dobes satur divi 10×2,5cm dēļi.

Dārznieku izstādē iegādāts lodziņa automātiskais virinātājs. Strādā uz kaut kāda šķidruma izplešanās principa temperatūras iespaidā. Lai cik skeptisks biju sākumā redzot sievas pirkumu, šis štrunts reāli arī strādā un to lodziņu virina. Uzstādīšana gan beidzās ar traumētiem pirkstiem.

Un te sievas meistardarbs – viss aug un zaļo. Apēsti jau pirmie redīsi un spināti.

Tālāk jādomā par automātisko laistīšanu. Ir iepirkts taimeris, pilienlaistīšanas trubiņas un sagādāta muca. Tagad jāizdomā kā to visu saslēgt, ievērojot sievas norādījumu par to, ka ūdenim jābūt siltam laistīšanas laikā.

 

Bruģis ap dārza mājiņu

Dārza mājiņai nepieciešams arī kārtīgs bruģēts laukumiņš, lai var sausām kājām apiet apkārt un ir vieta, kur pasēdēt, atpūsties, ieturēt brokastis utt. Tā kā pamatu pēdai škembas kavējās un bija aizlienēta bliete un citi instrumenti, varēju šim pasākumam pilnvērtīgi pieķerties. Bija iekrājušies dažādi bruģu atlikumi, kurus beidzot liku lietā.

Sākumā traktors norok melnzemi un ieberu to pašu pieberamo smilti, kuru izmantoju piebraucamā ceļa pamatnei. Tālāk izlīdzinu smilti aptuveni vajadzīgajā līmenī un sablietēju. No teorijas viedokļa vajadzētu vēl slāni ar smilti vai smalku šķembu, bet te nebūs lielas slodzes tāpēc derēs arī šāds haltūristu variants.

DSC_1845

Laukumam pa perimetru un apkārt mājiņai savelk striķus ar vēlamo bruģa augstumu, nolīmeņo un izveido nepieciešamos kritumus.

DSC_2162

Ar bruģa gabalu uzmanīgi zem striķa vietām novelk lieko smilti un uz izveidotās līnijas liek metāla lentu. Tad ar koka dēli velk pa metāla lentu un noņem lieku smilti. Redzams, ka smilts ir akmeņaina un paliek daudz caurumu, bet nekas traģisks – lielākos aizberam, mazākos ignorējam.

DSC_2163

Kad laukums sagatavots, jāsaplāno bruģa likšanas stratēģija/mozaīka un attiecīgi jāsavelk striķi, lai būtu taisnas līnijas un stūri 90 grādos.

DSC_2196DSC_2198

Bruģi ir dažāda veida, tāpēc visus likt lietā neizdevās, izmantoju tikai 6cm biezos. Izlēmu nečakarēties ar dažādiem biezumiem, jo tāpat nedaudz pietrūks, un skrēju uz veikalu pēc papildus 10m2 kaut kā, kas ir 6cm biezs. Un atradu paleti ar šādiem skaistuļiem par ļoti nedraudzīgu Lieldienu cenu.

DSC_2226

Jauniepirktos kvadrātiņus lieku ap māju un trūkstošajās vietās mājas priekšā. Līdzīgi kā priekšpusē, ar striķi novelk taisnu līniju, pa kuru ies bruģa mala. Kad pirmā līnija uzlikta, otru atliek tik uzmanīgi sakrāmēt blakus.

Lai stūrī sastiķētu divas līnijas vajadzīgajā leņķī, izmanto reiku, kuru atstutē pret jau uzlikto bruģi.

DSC_2250DSC_2252

Kad viss salikts un piezāģēts, sabetonēju maliņas un saberu smilti, ko ieskalot spraugās. Ūdens vēl objektā uz to brīdi nebija, tāpēc jāgaida, kad smilts izžūs, lai var saslaucīt spraugās.

DSC_2283

Un te gala rezultāts ar jau noslaucītu smilti un piebērtu melnzemi pie maliņām. Tāda lūk improvizēta mozaīka sanāca.

DSC_2731

Pagaidu tualete

Lai arī kāds slinkums un nevēlēšanās būtu ar to čakarēties, bet ir jāatrisina arī tāda pašsaprotama problēma kā vieta, kur nokārtot dabiskās vajadzības. Ņemot vērā, ka šis nav un visticamāk arī nekļūs par intensīvas darbības būvobjektu ar strādnieku brigādēm un paredzamu darbu beigu datumu, plastmasas tualetes noma nav variants, pirkšana, protams ne tik. Pašu un to dažu viesstrādnieku vai ciemiņu vajadzībām derēs arī parasta koka sausā tualete.

Iepirku impregnētas brusas 100×50 un 50×50 un kaut kādas tur šķiras 100×25 dēļus.

No sākuma izveidoju karkasu 1,2m x 1,2m x 2,1-2,3m. Paredzētajā novietnē noraku melnzemi, iebēru smilti un saliku līmenī bruģa klucīšus. Tad kaut kā ar kaimiņa palīdzību to smago monstru aiznesām un uzlikām uz klucīšiem.

Tālak pēc internetā atrastiem un Depo samērītiem EU standartu platumiem un augstumiem izveidoju sēžamo konstrukciju. No virtuves remonta bija palikusi līmeta koka darba virsma. To veiksmīgi integrējam šajā projektā. Tā teikt bezatlikumu saimniekošana. Lieliski noder arī bērnībā iegūtās datorspēļu prasmes.

Veidojot sēžamkonstrukciju, ņemts vērā, lai caurums ir maksimāli tuvu malai un augstums tāds pats kā normālam tualetes podam, kas nodrošina ērtu sēdēšanu. Tāpat ir ļoti svarīgi apakšā atstāt vietu kāju purngaliem priekš tiem, kas to dara stāvus, lai nav jānodarbojas ar tālšaušanu. Noplūdes uz koka konstrukcijām novērš tas pelēkais plastmasas plūsmas novirzītājs/koncentrētājs no Depo (iznākums nav fiksēts bildēs, bet šaurais gals saprotamu iemeslu dēļ beigās tika nozāģēts).

Kad šī projekta svarīgākā konstrukcija 100x pārdomāta un izveidota, atliek tik apšūt, ielikt durvis un uzlikt jumtu. Beigās jau parāva besis un jumts tika uzlikts pagaidu no plēves, tāpat arī gaismas caurums pagaidām paliks nenostrādāts. Varbūt uz Jāņiem uznāks luste pabeigt un vēl nokrāsot. Aizmugurējās durvis paredzētas saražotās produkcijas tvertnes ievietošanai un izvilkšanai, tur arī vēl jādomā cik liels čakars izvērtīsies ar to visu un kā to labāk organizēt.

Kopumā šim neizkustināmajam monstram aizgāja nepilnas 3 dienas darba un kaudze slapju kokmateriālu un skrūvju. Laikam sanāca labāk kā bija plānots.

DIY koka žogs

Zemes platība ir salīdzinoši liela un tuvākajā laikā pilnīga zemes iežogošana nebūs starp tēriņu prioritātēm. Kādā brīdī ar sievu radās ideja paeksperimentēt un ar savām rokām uztaisīt koka žogu kaut vai nelielai daļai īpašuma. Domāts, darīts un jau šīs vasaras beigās paspēju sagādāt koka kāršu un baļķu izlasi. Sākotnējā ideja bija visu taisīt no priedes baļķiem un kārtīm, bet grāvjos augošās priedes ir strupas un der tikai stabiem, tāpēc kārtīm tika izvēlēti arī bērzi un egles. Kārtis garināju ~3m garas, stabus aptuveni 2 – 2,5m

dsc_0693

Teorētiski šo visu vajadzētu nomizot, bet šo domu man bija grūti pieņemt tāpēc uzreiz to atmetu un pieņēmu, iespējams, īsāku ilgmūzību topošajam amatieru izstrādājumam.

Kad kokmateriāli sagatavoti, ņemam Fiskars Quick Drill un urbjam 60-80 cm dziļus caurumus  ik pēc 2,5 metriem.

Lai žogs sanāktu aptuveni 1,4m augsts seklākajos urbumos liekam īsākos stabus, dziļākajos garos stabus. nostādam tos aptuveni taisnā pozīcijā un noblietējam zemi ap tiem. Blietēšanai der kāja un kuvalda.

Kad visi baļķi salikti atrodam īsāko baļķi un novelkam līmenī striķi, lai iegūtu augstumu, kādā jāliek augšējās kārtis. Stabus virs augšējās kārts ar motorzāģi pēc tam apzāģēju.

dsc_1129

Tālāk sākās nedaudz māksla un katram žoga posmam tiek piemeklēta piemērotākā kārts gan pēc resnuma, gan izliekuma. Lai resnākās kārtis labāk turētos pie staba, tajā tiek izveidota grope.

 Strādājot vienatnē, kārtis piespiežu ar saspiedēju un pieskrūvēju. Un tā posmu pa posmam, līdz piezogas aukstums un nogurums un žogs sanāk šķībāks un šķībāks.

dsc_1140dsc_1145

Otrā piegājienā tiek pabeigta apakšējā daļa, apzāģētas zaru vietas un novienādoti kāršu garumi.

dsc_1182

Un te kopskats 37 metriem paštaisīta koka žoga. Vēl kādiem 20 metriem materiāls palika.

dsc_1205