Pamatnes sagatavošana pamatu pēdai

Augsne tika noņemta jau kādu laiku iepriekš (saite uz rakstu). Sākotnējā ideja bija ļoti rūpīgi ar lāpstu izrakt 30cm dziļas tranšejas mālainajā slānī līdz atsedzas smilts, un iztikt bez pēdas veidņiem. Bet kaimiņš bija pasūtījis traktoru, kas jau pēc pusdienlaika atbrīvojās, tāpēc radās ātrā ideja šo darbu uzticēt traktoram. Ātri sazīmēju pēdas aprises uz zemes un traktors var sākt uzdevumu.

DSC_1954

Ar šo lēmumu arī nācās atteikties no bezveidņu idejas. Traktoristam sagādā lielas problēmas noturēt dziļumu un arī sānu borti sanāk dažādas kvalitātes. Bet labā ziņa ir tā ka šie 30cm bija ļoti mālaini un būtu bijis paliels čakars to visu izrakt ar lāpstu.

rect4147

Ar nivelieri samēru augstumus un var redzēt, kur jānorok un kur jāpieber. “0” punkts jāparok dziļāk un tad pārējās vietās būs jāpieber 10 – 15cm smilts. Pirms smilts bēršanas vēlreiz pārbaudu vai visi izmēri ir Ok, izlīdzinu malas un citas neprecizitātes, lai pēcāk nav lieks čakars.

DSC_2256

Ar aptuveni 1,5m nobīdi no meliorācijas kadastra informācijas, pamatus šķērso meliorācijas truba. Pēc projekta bija paredzēts, ka truba tiks caurrakta un būs jātaisa apvads ap māju, bet ko darīt šādā gadījumā, kad meliorācijas truba iet kādus 40cm zem pamatu pēdas? Būs jābrauc pie meliorātoriem uz konsultāciju. Bet pagaidām iztīru melnzemi līdz trubai un pieberu ar smilti, trubas atstājot neskartas.

DSC_2268

Izlīdzinam pa pamatni smilti līdz tiek iegūts līmenis un noblietējam. Pēc blietēšanas vēlreiz pārbaudu līmeņus un pieberam vēl smilti vietās, kur vairāk sasēdās blietējot.

DSC_2275

Tālāk seko šķembas. Kādas šķembas jāliek zem pamatiem? Pareizo atbildi es arī šobrīd nezinu, bet izvēlējos 0-45mm dolomītu. Manā izpratnē tā labāk blietējas un to ir vieglāk iestrādāt par 20-40 šķembu. Par galveno mīnusu uzskatu risku iegrābties, jo šķembu maisījumus karjerā var arī nepareizi sagatavot un tad klients saņem pārāk daudz smalknes. Pirms Lieldienām pasūtīju 20m3 0-45mm dolomīta šķembas. Piegādātājs 2x solīja atvest neskatoties uz sarkanajiem datumiem un 2x piečakarēja aizbildinoties ar tiem pašiem sarkanajiem datumiem, beigās atveda tikai pēc Lieldienām. Lai arī bija citi darbi ko darīt, tas tomēr radīja kavēšanos un stresu, jo uz brīvdienām bija gan palīgs sarunāts, gan bliete un citi štrumi saorganizēti. Kad šķemba atvesta, šoferis izskatās nepieredzējis un nekādi nevar iegriezties ar puspiekabi īpašumā. Beigās nokurināja sajūgu tā arī kārtīgi neiebraucis. Bet šoferis patīkami pārsteidza – pēc visa šī pasākuma atvainojās gan par sabojāto ceļu, gan par to, ka neizbēra kravu norādītajā vietā. Skats no glābšanas operācijas.

DSC_2297

Kad šķemba beidzot atvesta un izbērta, sākumā savedam lielumu, lai iegūtu ~15cm slāni, izlīdzinam un noblietējam. Ar nivelieri izpētam situāciju un ar otro šķembu piegājienu mēģinam dabūt to visu pasākumu līmenī.

Rezultātā iegūta šāda samērā līdzena pamatne uz kuras tad tālāk likt veidņus pēdai. Virsma staigā 0 līdz -4cm robežās. Manuprāt, būs labi un neko diži līdzenāku te vairs nevarēja izspiest.

DSC_2319

Ko darītu citādāk?

  1. Pie rokas bija nivelieris, bet darīju citus darbus, tāpēc nestāvēju traktoram klāt. Ja būtu to 1h stundu pastāvējis ar nivelieri klāt pie tranšejas rakšanas, būtu ietaupījis vēlāk kādas 2- 3h uz smilts vešanu un līdzināšanu;
  2. Šķembas ņemtu divu veidu. Vispirms rupjās 20-40 vai šīs pašas 0-45 un pēc tam virsmas izlīmeņošanai kaut kādas smalkās, piemēram 0-20. Bet šis ir teorētiski. Jāskatās arī izmaksas.
Advertisements

Augsnes noņemšana

Ar pirmajām pavasarīgajām dienām atsākas kustība arī šajā būvobjektā. Tiek pasūtīts universālais traktors, aptuveni atzīmēta mājas novietne un cīņa ar augsni var sākties. Mērķis ir paredzētajā mājas vietā noņemt augsni līdz smiltij.

Pirms:

DSC_1808

Ciņas vidū:

DSC_1823

Un pēc aptuveni 7 traktora darba stundām:

DSC_1857

 

Zem augsnes atsedzas aptuveni 10-20cm biezs blīvs mālsmilts slānītis (par mālsmilti laikam to nav korekti saukt, jo tas ir kaut kāds augsnes ieskalošanās horizonts, bet vieglākai uztverei derēs arī šāds formulējums). Zem tā ieguļ smalka smilts. Gruntsūdens vēl nav.

Tālāk plāns ir šo mālaino slānīti pamatu vietās caurrakt  tā, lai pamatu pēdu varētu novietot tieši uz smilts. Pirms tam gan vēl ir jānosprauž asis.

 

 

Piebraucamais ceļš

Zemes gabalā vietām ir diezgan biezs augsnes slānis, tāpēc, lai varētu normāli piegādāt materiālus un sākt kaut ko būvēt, ir nepieciešams piebraucamais ceļš. Saskaņā ar projektu piebraucamais ceļš ir plānots gar zemes gabala ziemeļu robežu līdz mājas lievenim. Kaut ko līdzīgu mēģināsim arī realizēt.

Ģeoloģiskie apstākļi priekš mājas piebraucamā ceļa būvniecības ir vienkārši – augsne ~40cm un zem tās smalka smilts, gruntsūdens ir dziļāk un ceļu neskar. Šie apstākļi ļauj izveidot salīdzinoši ekonomisku piebraucamā ceļa risinājumu. Plānoju šādu risinājumu, kur apakšējā slāņa biezums var tikt mainīts, lai sasniegtu vēlamo ceļa augstumu:

  1. 20cm – šķembu maisījums;
  2. Ģeotekstils
  3. 40 – 50cm – smalka smilts

Šajā brīdī plāns ir norakt augsni ceļa vietā un aizpildīt rakumu ar pieberamo smilti līdz sākotnējam virsmas līmenim, lai izveidotu ceļa pamatslāni. Šis pamatslānis kādu laiku kalpos arī kā ceļa segums. Ģeotekstilu un šķembu maisījumu plānoju uz brīdi kad būs izbūvēti pamati un varēs jau precīzi saprast nepieciešamo mājas apkārtnes augstumu.

Plānošana:

Caurteka grāvī un pats pieslēgums pie pašvaldības ceļa tika izbūvēts jau senāk (skat. Projektēšanas nosacījumi izpildīti). Šim nolūkam izmanota viena 6m caurteka d200 un 20m3 smilts.

Lai aprēķinātu nepieciešamo smilts apjomu jāzin ceļa garums, platums un biezums. Man sanāk ceļa garums 54,5 m un platums aptuveni 4,5 m. Kopējā platība 245 m2.

iebraucamais_cels_plans

Augsnes biezums zemes gabalā ir vidēji 0,4 m, dažās vietās līdz metram. Pieņemot, ka augsne būs 0,4 m bieza, būs jānoņem 98 m3 augsnes. Šajā pasākumā jāņem vērā, ka pie jebkura materiāla izrakšanas tas tiek uzirdināts un ieņem lielāku tilpumu kā sablīvētā stāvoklī (angliski Swell factor). Augsnei izplešanās faktors ir 1,4, bet smiltij aptuveni 1,2 -1,3. Tas nozīmē, ka izrokot paredzēto ceļa vietu augsnes kaudzes apjoms būs gandrīz 140m3, bet smilts jāpasūta 120m3, lai aizpildītu izrakto bedri.

Pasūtam 120m3 pieberamo smilti un universālo iekrāvēju.

Darbi:

Traktorists ir darbā līdz ar gaismu. Ar krāsu atzīmēju ceļa trasi un sākas augsnes noņemšana. Paredzēts, ka pēc stundas būs pirmās divas kravas ar smilti tāpēc ir jāstrādā raiti.  Augsni kraujam blakus ceļam, pēc tam savedīs vajadzīgajās vietās izlīdzināšanai.

dsc_1098

Redzams, ka uzreiz zem augsnes sākas smilts un dziļāk nav nepieciešams rakt. Tikmēr jau ir atbraukuši pirmie m3 smilts. Smieklīgi, ka šofera pirmie vārdi izkāpjot no mašīnas ir “es tur nebraukšu“, bet pēc nepilnas minūtes šis jau ir bedrē iekšā un zilajam krokodilam viss ir ok.

dsc_1100

Traktors izlīdzina pirmās divas kravas, lai ir vieta pārējām smiltīm un tikmēr var pievērsties izraktās augsnes izlīdzināšanai pa dažādām bedrēm un ieplakām.

dsc_1104

dsc_1108

Kamēr traktorists cinās ar augsni un pārvērš zemes gabalu par dubļu un bezceļa trasi tiek atvesta arī pēdējā smilts krava. Jāatzīmē, ka vienā brīdi sāka likties, ka būs par īsu, tāpēc pasūtīju papildus kravu.

dsc_1106

Pēc dubļu ciņām tiek notīrīts traktors un izlīdzināta smilts.

dsc_1117

Tāds lūk rezultāts 140m3 smilts un 8h traktora darba. Blietēt pagaidām nav paredzēts, lietus un laiks savu darbu izdarīs līdz pavasarim.

Ģeotehniskā izpēte

Kamēr būvprojekts minimālā sastāvā dzīvojās pa būvvaldi, tika uztaisīta ģeotehniskā izpēte.

Statisko zondēšanu veica divos punktos, plānotajai mājai pa diognāli.

novietojums-e1544623928813.png

Rezultāti, gan nav ļoti iepriecinoši. Lai gan apakšā ir smilts, tā ir irdena un piesātināta ar ūdeni.

GriezumsApzīmējumi

Te ģeotehniskās izpētes secinājumi:

Secinājumi

Tagad jāskatās ko piedāvās arhitekts un būvkonstruktors, laikam par lētiem pamatiem varu aizmirst.