Rudens darbi

Salīdzinot ar 2017. gadu, šī būvniecības sezona bija gara un laika apstākļu ziņā izcili labvēlīga. Ja pērn oktobra sākumā viss jau bija tā samircis, ka bija mūrēšanai jāmet miers, tad šogad vēl novembra vidū teorētiski varētu mierīgi mūrēt, špaktelēt, betonēt un visu ko citu. Bet nu tas tā.. teorētiski.. reāli līdz ar jumta uzlikšanu oktobra sākumā visa motivācija kaut ko tālāk darīt ātri vien noplaka. Iespējams tas saistīts ar garo būvniecības sezonu un nogurumu, bet vairāk liekas, ka pēc jumta uzlikšanas nebija uzstādīts tālāks lielais mērķis un attiecīgi iztrūka plāns kā to sasniegt. Kaut kādas divas nedēļas nogales mēģināju gramstīties, te vienu darbu, te otru, te trešo un sapratu kā tā nevar turpināt – izniekots laiks un īsti nekas nav padarīts. Jāatpūšas, jāsakārto galva, jāsaprot ko un kā darīt tālāk un tad kaut kad uz pavasara pusi jāķeras atkal klāt.

Tālāk par dažiem mazajiem sadarītajiem rudens darbiem.

Vēl paralēli jumta seguma uzlikšanai, uztaisīju skursteņa ventilācijas šahtām caurumus. Nedaudz čakars, bet darbiņš paveicams. Pēc gāzbetona kaut kā neierasti strādāt ar kaut ko tik cietu kā keramzīts – sačakarēju divus lobzika asmeņus un tad sapratu (bija vēl 4 asmeņi, bet palika žēl lobzika), ka būs vien jāķeras pie flekša. Sveiciens dumvads.lv – kopš septembra sola uzlikt pēdējo keramikas posmu un skursteņa cepuri. Šis laikam ir pirmais uzmeties, būs mācība par samaksu pirms darbu pabeigšanas.

Nopirku kaltētus neēvelētus dēļus 15×2,5×450 vējdēļiem. Zem notekām iepriekš liku ēvelētus – nepatika, pārāk spīdīgi sanāk un katru koka un krāsošanas defektu redz. Nokrāsoju divās kārtās ar PaintEco mellenes toni. Pirmo kārtu pēc pamācības atšķaidīju ar terpentīnu. Un pēc sajūtām tiešām likās, ka koks to beici labāk uzsūc nekā bez terpentīna.

DSC_1697

Jumta zemākajās vietās saskrūvēju vējdēļus un uzliku skārda vējmalu.  Tagad sapratu, ka vējdēļus vajadzēja saskrūvēt pirms jumts seguma likšanas – ļoti daudz problēmu atkristu. Tagad jādomā kā tur tikt klāt. Izmēģināju roku arī pielocīt skārda vējmalas galu tā lai smuki. Vienu sačakarēju, ar otro reizi sanāca labi.

DSC_1819DSC_1828

Uzliku jumta kori. Bailīgs darbs un attiecīgi viena bilde tik.

jumta_kore

Sievai oktobrī/novembrī vēl padevās otrā redīsu un spinātu raža. Garšīgi.

DSC_1836

Ieziemoju ūdens sūkni un izpūtu pazemes ūdens trubas ar kompresoru, lai nesasalst. Diezgan daudz ūdens bedrē satecēja atpakaļ.

DSC_2105DSC_2108

Augļu koki un ogu krūmi ietīti pret zaķiem un stirnām. Pērn trakie zaķi pat kazenes un ērkšķogas nograuza līdz zemei.

DSC_2106

Pabūts brīvdabas muzejā. Noskatīts risinājums koka fasādei.

DSC_1844

Bet vispār ir interesanti paskatīties dažādus senču risinājumus. Piemēram šis vispār ir kosmoss.., bet kas par plašumu.

DSC_1838

Advertisements

Jumts uzlikts! Classic profils ar click savienojumu

Par Classic profila tērauda jumtu, bija izlemts jau projektēšanas laikā. Toreiz par tehniskām niansēm baigi nedomāju, skatījos dažādus māju projektus, skatījos mājas uz ielām un sapratu ka Classic tērauda profils būs īstā lieta.

cropped-fasades062.png

Tātad mērķis ir Classic tērauda jumts ar click savienojumu, bez vidus ribām, ar PUR pārklājumu, RR23 krāsu un visiem papildelementiem un notekām komplektā. Uzjautāju cenas Ruukki express Valmierā, Toodei, Balex Metal Vidzeme un Ādažu metālam. Paliku pie Toodes, kuri uzreiz iedeva labu cenu bez nekādām akcijām un atlaidēm. Balexam tieši bija akcija “notekas pa brīvu” un kopējā cena sanāca pat nedaudz labāka par Toodi, bet klātienē kaut kā radās sajūta, ka viņi īsti negrib to segumu pārdot. Nu un vēl izrādījās, ka viņu profilam Klasika A lokšņu gali nav jau rūpnīcā nolocīti – tas jādara pašam (jāgriež klik gali nost, jāloka ap lāseni). Tas man bija nedaudz šoks, jo par m2 cenu, kas praktiski tāda pati kā Ruukki, biju iedomājies, ka visam jābūt tip top. Ar Ruukki viss bija forši. Attieksme no Valmiera Express pārstāvja Romualda puses ļoti laba, iedziļinājās katrā jumta mezglā un rezultātā piedāvājums ar visu ko sirds kāro. Diemžēl cipars diezgan jūtami lielāks. Katrā ziņā noteikti ir vērts apzināt vairākus tirgotājus/pārdevējus, katrs pastāsta kaut kādu niansi un beigās tā bilde jau labāk līmējās kopā.

Pirms jumta pasūtīšanas samērīju kārtīgi jumtu un uzzīmēju plānu, lai viss ir skaidrs un nav pārpratumu. Sanāk būs nepieciešamas divu veida loksnes – īsās 5,94m un garās 8,11m. Toode sagatavoja arī lokšņu izvietojuma plānu, bet tas procesā izšķīda. Toode pie lokšņu garuma liek klāt papildus 5cm dēļ atloka pie lāseņa. Es, savukārt, 2cm lūdzu noņemt nost no garuma, lai loksnes korē nesaiet kopā un paliek sprauga ventilācijai. Tas varbūt bija bik pa daudz, ar 1cm būtu bijis ideāli.

Plakne

Te jau jumts atbraucis objektā. Viss smuki sapakots, sašķirots un sanumurēts.

Palīgā uzaicināju labu draugu, pēc profesijas juvelieri un ar pieredzi plēves logu likšanā jaunbūvēs, savukārt, es pēc profesijas ģeologs ar pieredzi plēves jumtu likšanā ķemertiņiem. Tā mēs divi jumiķi pašdarbnieki ķērāmies pie darba.

Sākām ar lāseņiem. Svarīgi, lai jumta vienas plaknes abi lāseņi būtu viens otram paralēli.

Lokšņu transportam uz jumta izmantojām striķus un āķus. Striķis kaut kāds kas daudz maz turas rokās (resnāks = labāk); āķis no aizskaru turētājiem. 8 m loksni uzcelt divatā bez problēmām.

Vēl neliels stresiņš pie pirmās loksnes. Pirmo loksni liekam taisnā lenķī pret lāseni. Derēs pitagora maģiskie skaitļi 3, 4, 5, mērlente un flomītis. Un tad jau atliek tik vilkt augšā loksnes, uzdauzīt pa kliku un skrūvēt klāt. Iet tiešām raiti.

Nākamais pārbaudījums – stūris pie terases izvirzījuma. Šeit paveicās, ka uz jumta bija juvelieris. Viss labi sanāca. Pēc šī manerva pašapziņa debesīs.

Vienā lietainā oktobra svētdienā no gaismas līdz tumsai iespējām gandrīz vienu jumta plakni uzlikt ~100m2. Palika uzlikt vienu veselu loksni un vienu apgraizītu, bet nolēmām atlikt uz nākamo nedēļu, lai kaut ko pārmirkuši steigā un pustumsā nesačakarētu un neiedzīvotos traumās.

DSC_1517DSC_1533

Pēc nedēļas iestājās oktobrim neraksturīgi vasarīgie laikapstākļi un uz jumta varēja strādāt T-kreklos. Pabeidzām iesākto jumta plakni. 8m loksnes pārgriešana un nolocīšana ir tāds ellīgs darbiņš.

DSC_1657

Un sākām likt otru plakni. Pirmo loksni vajadzēja apgriezt, lai pie terases izvirzījuma  1. garā loksne sāktos līdz ar terases malu nevis ~10 cm no terases malas.

DSC_1614

Sapratu, ka viss iet “taisni” un uzreiz saskrūvēju kores stiprinājumus, nebūs pēc tam jālāčo pa jumtu. Ap skursteni neko īpašu nedarīju, tik cik izgriezu skursteņa vietu un uzlocīju maliņas uz augšu. Skursteņa apdari doma ir uzticēt kādam meistaram, kas prot griezt, locīt un savienot skārdu.

Malējās loksnes nostiprināju ar šādiem atgriezumiem aptuveni ik pēc metra, jo negribēju neko skrūvēt cauri segumam.

DSC_1694

Runājot par kores ventilāciju, teorētiski gaisam tur vajadzētu nākt laukā, gan starp skārdu un latojumu ir maza sprauga, gan arī starp plēvi un latojumu kaut kāda sprauga veidojas. Ar 5mm  paralonu vispār būtu ideāli.

DSC_1564

Lāseņa mezgls no priekšas un šķērsgriezumā.

DSC_1633DSC_1726

Lai arī latojumu taisīju no ēvelētiem dēļiem, kaut kādu iemeslu dēļ loksnēs veidojas tādi kā iespiedumi, kad skatās uz jumtu pie noteiktiem lenķiem. Cik pētīju, iespiedumi ir vairāk tajā lokšnu pusē, kur skrūves, un izskatās, iespiedumi saistās ar konkrētiem latojuma dēļiem. Vai kāds zin kā no šī var izvairīties? Pieņemu, izvēloties matētu krāsu šī problēmu pazūd. Bet ko darīt ar spīdīgajām krāsām?

DSC_1588

Bet nu tie ir sīkumi, cik esmu skatījies vairāk vai mazāk šādi iespiedumi ir visiem gludā skārda jumtiem. Ar rezultātu esmu apmierināts par 100%, ne tikai tāpēc kā divi neprašas pašmācības ceļā kaut ko saskrūvēja un no viņiem neko vairāk nevarēja prasīt, bet tiešām rezultāts ir tāds, ko nav kauns rādīt citiem. Lai rezultāts būtu vēl acij tīkamāks, liekot pirmo jumta plakni (bildē apakšējā jumta daļa), vajadzēja pirmo loksni nedaudz šaurāku nogriezt, tad ribas abām jumta plaknēm saietu gandrīz vienā līnijā un malējo lokšņu platumu būtu vienādi. Bet tā ir tāda lieta, ko pirmajā reizē uzreiz nevar darīt.

Toode

Par instrumentiem.. noteikti vajadzētu vienu vai divas skrūvmašīnas, balto marķieri, universālās skārda šķēres, gumijas āmuru, mazo kuvaldu, plaķenes, mērlenti, lenķi striķi.

Kopā diviem cilvēkiem vajadzēja 3 pilnas salīdzinoši īsās oktobra dienas, lai uzliktu 230m2 jumta.

Te vēl dažas bildes ar rezultātu. Vēl jāuzliek kore, vējmalas un jāapdara skurstenis. Tur aizies vairāk laika kā seguma uzklāšanai.

 

Ūdensnotekas jumtam

Jumtu ar visiem papildelementiem un notekām paņēmu no Toodes. Par to kā gāja ar pirkšanu un pašu jumtu uzrakstīšu vēlāk, šoreiz tikai par notekām un āķiem. Svarīgs punkts pērkot jumtu komplektā ar notekām pievērsiet uzmanību vai notekas būs tādā pašā krāsas tonī kā jumta segums, jo izrādās ir kas piedāvā jumtu RR23 tonī, bet notekas RAL7024 tonī. Var jau būt ka tikai sīkums.. nez. Toodei šajā ziņā viss kārtībā. Visam viens pārklājums PUR un tonis RR23.

Tekņu un notekcauruļu izvietojums man sanāk šāds.

Plakne

Lai uzstādītu āķus, kaut kā jāapdara spāru gali. Iepirku kaltētus 14x2x480 dēļus un nokrāsoju divās kārtās ar PaintEco lineļas pernicas beici. Paņēmu testam toni balodi un melleni. Mellene ļoti labi iet kopā ar RR23, balodi atdevu meitai, lai krāso savu jauno skatuvi.

 

Tālāk jau stiprināšanas vaina. Apakšā insektu siets, lai visādi lapseņi un irši nelien iekšā. Doma ir nākotnē šādi apdarīt visu vēja kasti.

DSC_1351DSC_1364

Āķi man šādi īsie, bet īsti ne līdz galam īsie – ja jumts būtu nedaudz lēzenāks šie vairs nederētu. Piemērot lāseni, var redzēt, kāpēc notekas vēlams likt pirms jumta montāžas. Pēc tam vairs tur neko nepieskrūvēt.

DSC_1346

Āķu skrūvēšana nekas sarežģīts. Vadījots pēc Ruukki pamacības. Nu jā.. nedaudz stulbi, lieku Toodes notekas pēc Ruukki pamācības. A ko darīt, ja tikai Ruukki rūp amatieru problēmas.

Rukki_aki

Protams, ņemot vērā teknes kritumu tos 2-3cm no iedomātās jumta plaknes ir neiespējami dabūt katram āķim. Darīju tā, lai teknes vidusdaļā izpildītos šis nosacījums. Āķus skrūvēju klāt ar nerūsējošā tērauda skrūvēm katrā spāres galā. Sanāk āķi ik pēc 60cm.

DSC_1367

Ar teknēm viss samērā vienkārši.

Vajadzīgās vietās atzīmē un piekniedē notekcauruļu konektorus. Sākumā iezāģē ar metāla zāģi caurumu un tad jau ar metāla šķērēm izgriež caurumu.

 

Tekņu galus sākumā domāju uzlikt pēc tam, bet kļūdījos. Izrādās tekne pēc iespiešanas āķos saspiežas un teknes gals vairs neder. Nedaudz sviestaini, bet sanāk gals jāpieliek un jāpiekniedē pirms teknes ielikšanas āķos unn tad ar brutālu spēku sanāk nedaudz locīt tekni.

 

Teknes savieno ar īpašiem uz aci ne īpašu uzticamiem savienojumiem un daudz hermētiķa. Pēc Ruukki pamācības teknes jāieliek viena otrā. Izmēģinājos dažādi, bet tā arī nesapratu kā viņas ielikt vienu otrā ar daudz maz pieņemamu rezultātu. Toode akceptēja arī šādu variantu ar blakus noliktām teknēm.

 

Novērots saules dārzs.

DSC_1482

Notekcaurules pagaidām nelikšu, lai nav lieks darbs ņemt to visu nost, kad krāsošu terases stabus, vēl plānā ir arī apvilkt mūri ar līmi. Kaut kad.

Par izmaksām runājot, teknes un āķi pret kopējo jumta seguma ciparu neko nemaksā, tāpēc, domāju, šeit baigi neko neietaupīsi un ir vērts viņas uzlikt uzreiz nevis atlikt uz nākotni.

 

Jumta plēve un latojums

Diezgan ilgi nācās domāt vai pirkt antikondensāta plēvi vai difūzijas membrānu. Par membrānām pilns internets, bet par plēvēm info praktiski nekāda. Apzvanīju metāla jumta ražotājus/tirgotājus, vieni saka nav vērts pārmaksāt par membrānu, citi atkal neko citu kā labu (lasi Tyvek) membrānu neizskata. Bet membrānu atbalstītāju argumenti par elpošanu un iespēju nākotnē nosiltināt, manā auksto un zemo bēniņu gadījumā, īsti nepārliecina, tāpēc paņēmu plēvi Jutacon 150 lētas membrānas cenā.

Garenlatojumu 5x5x600 un šķērslatojumu 2,5x10x600 iepirku pie tā paša mājražotāja, kur spāres. Vienīgais mīnuss – pašam bija jābrauc palīgā izlaist caur biezumēveli. Kopā sanāca 77 garenlatas un ~220 šķērslatas.

DSC_0965

Bet ēvelēšana ir izklaide salīdzinot ar antiseptiķa uzklāšanu. Izmēģināju dažādus antiseptiķus. Vincents Polyline Inwood Classic patika vislabāk, gan pēc smakas nav tik indīgs, gan arī izrādījās visnoturīgākais pret nokrišņiem (nu vismaz zaļā krāsa palika). Otrs bija RP WOOD Profi koncentrāts 1:9, ko ir ļoti ērti lietot, jo maz kanniņu vajag, bet nepatika indīgā smaka un kad ir jānopinzelē 3 m3 koka, smaka tiešām sāk šķebināt. Vēlāk arī izrādījās, ka tas antiseptiķis ar laiku no latojuma virsmas kaut kur pazuda. Uzklāšanas tehnoloģijā norādītais koka mitrums 18%, protams, netika ievērots.

DSC_1023

Un te jau sākam plēves uzklāšanu. Sākums kā jau sākums, vietām pa stingru nostiepu, vietām pa lielu vēders plēvei sanāca. Ar pirmo rindu ir arī grūti, jo vēl nav latojums pa ko staigāt.

DSC_0976

Pēc tam jau tik ritināšanas un naglošanas vaina. Plēves rullēšanas mehānisms noskatīts no Ķiršuparka. Latojumu pārsvarā nagloju ar FXA naglupistoli un 90mm rievotajām naglām. K Rautā pirktā dārgā kompresora šļauka (naglu pistoles cenā) nomaucās no stiprinājuma jau 2 reizes, tāpēc nācās arī paskrūvēties ar skrūvmašīnu. Garenlatojumu vietām paralēli naglām pastiprināju ar 6×100 skrūvēm.

DSC_1038DSC_1160

Ap skursteni ieklāju šādu elementu un visu nolīmēju kārtīgi ar Gerband Blue tape (587). Sākumā neticēju, bet tā līmlenta tiešām labi līp klāt visam.

DSC_1029DSC_1040

Korē virs garenlatām ~40cm plata plēves strēmele, lai vējš nepūš sniegu un lietu bēniņos.

DSC_1161DSC_1165

Kādās 4 vietās gadījās šādi brīnumi uz 1- 2cm, kur nācās izlīdzēties ar ruberoīdu un koka plāksnītēm. Galvenais tās vietas atzīmēt, lai procesā paliek nepienaglotas un var vēlāk izlabot.

DSC_1183

Ap skursteni ieklāju vienlaidus dēļu klājumu, lai nākotnē darbojoties ap skursteni netiek bojāts skārda segums. Tāpat saliku papildus dēļus jumta laipas vietai, trepēm un sniega barjerai virs ieejas mājā – mazums kādreiz gribēšu uzlikt.

Bildē pa kreisi dēļi apstrādāti ar Vincets Inwood Classic, pa labi ar RP Wood profi. Abi ar zaļo nokrāsu.

DSC_1281DSC_1279DSC_1265DSC_1261

Kopumā liekas, rezultāts ir ļoti labs sanācis. Ir, protams, vietām kāds nelīdzenums vai vilnītis, bet šis viss ir izdarīts pašmācības ceļā, tāpēc ļoti par to nepārdzīvoju.

Classic clik profils jau pasūtīts.

Jumtam spāres saliktas

Kad jau spāres bija daudz maz saliktas, skatoties kādas gudrības “meistari” iekš building.lv sacerējuši, uzdūros Miervalža domugraudam. Pirms kāda laika droši tikai pasmietos, bet tagad kaut kāda taisnība tajā ir. Nezinu kāds ir Maira Brieža raksturs un kādiem līķiem ir gājis pāri Miervaldis, bet savā ziņa kaut kam pāri sanāk iet – sev, laikam ar ģimeni, atpūtai, hobijiem.

Miervaldis

Nu tas tā.. neliela pārdomu atkāpe sēžot nu jau uz sava jumta kores..

Tagad par padarīto!

Vasaras sākumā sapazinos ar vienu vietējo onkuli, kuram izrādās ir piemājas gateris un piemājas mežs – tā teikt mājražotājs. Man, dziļi sirdī zaļam cilvēkam, tas ir var teikt kā zaļais sertifikāts – kokmateriāli auguši, gāzti un sazāģēti 10km rādiusā ap māju – cik simti kg CO2 ietaupīti.  Pasūtīju 56 sešmetrīgas spāres un 35 četrmetrīgas spāres, visas 20x5cm, un 77 ēvelētas latas uz 5x5cm.

DSC_0729

Un te jau 70. gadu retro MAN Diesel krauj mantu man uz pārseguma. Sanāca diezgan čakars līdz pilnīgai tumsai, jo manipulators pa īsu, štropes pa mazu utt.. Bet viss beidzās labi. Aliņš nerviem un nākamajā rītā var ķerties jau pie spāru likšanas.

IMG-20180814-WA0005

Vienu spāri uztaisa par šablonu un attiecīgi sazīmē un sazāģē pārējās spāres. Šeit galvenā gudrība ir paņemt par šablonu vieglāko spāri no kodola koksnes nevis smagāko – attiecīgi pašam vien viņa n-reizes būs jācilā.

Vienu pusi saliku praktiski uz dullo tikai pēc šablona, jo likās ka nav vērts čakarēties ar striķiem. Attiecīgi pēc tam dabūju pasvīst to visu sastrādāto labot. Lielākās problēmas bija ar terases mazajām spārēm – izrādījās terases pasija nedaudz nav līmenī, un kā viņas salaist vienā plaknē ar lielajām spārēm?

Šeit arī iestājās pirmais psiholoģiskais sabrukums – sāku pārdomāt vai neesmu aizgājis par tālu – varbūt šis ir tas darbs, ko tomēr nav iespējams izdarīt bez pieredzes, diploma utt. Kā saka sieva – cilvēki tak tomēr ne velti skolā ir mācījušies.

Nu neko, rīts gudrāks par vakaru. Nākamajā rītā ķēros pie otras jumta plaknes jau pieredzes bagātāks. Šoreiz savelku striķus un šablonu piemērīju vairākās vietās, katrai vietai atzīmejot nobīdes no normas. To pašu ar otras terases pasiju. Ja pasijai viens gals ir 0 otrs -2cm, tad attiecīgi to ņemam vērā izzāģējot spāres iegriezumus. Cita kvalitāte. Un pašapziņa atgriezusies.

DSC_0779

Ap skursteni šitā.

DSC_0914

Pārkares jumta galos izdomāju risināt ar šādu iekārtu meistarojumu, lai fasādē neredzētu mūrlatu galus. Jā čakars nežēlīgs un jā reizes 100 jau sev pārmetu par šo ideju – kā var kaut ko tik stulbu izdomāt un kāda vaina mūrlatu galiem? Bet nu beigās jau labi sanāca.

Beigās jātaisa lielā kvalitātes pārbaude. Savelku striķus ik pa metram, atzīmēju kasjakus un tad ejam cauri katrai spārei – kuru uz augšu, kuru uz leju, kurai ar ēveli pāri.

DSC_0973

Te jau atkal palīgā nāk būvniecības stūrakmens – ruberoīds. Nez cik ruļļi ruberoīda tiek iztērēts līmeņojot lielos objektus – Gaismas pili, dienvidu tiltu utt.?

Kad viss ir dabūts kaut kāda pieņemamā līmenī, tad atliek vēl samērīt diognāles, un var visiem savienojumiem iet pāri ar naglām. It kā sīkums, bet reāli aizgāja pilna diena, lai sanaglotu visus leņķus un savienojumus. Lenķus nagloju ar 3,2×50 un 3,2x70mm enkurnaglām, spāres savā starpā ar vītņotajām 120mm naglām.

Un te vēl dažas bildes ar gala rezultātu.

DSC_0905DSC_0911DSC_0809DSC_0872DSC_0874DSC_0882

 

Jumta krēsls

Acis darba izbijàs,
Rokas darba nebijàs,
Rokas darba nebijàs,
Zinajàs padarot.

Dungoju pie sevis, priecājoties par paveikto. Šis bija viens no tiem darbiem, kuru uzsākot nebija pilnīgi nekādas nojausmas kā to pareizi izdarīt (līdzīgi kā mūrlatas uzlikšana un gāzbetona pirmās rindas mūrēšana). Bet rezultāts noteikti ir skaistākais, kas tapis manām rokām šajā būvniecībā.

Atbilstoši projektam, jumta krēslu veidoju no 15×15 koka brusām. Sākumā atzīmēju mājas viduslīniju un attiecīgi uzstādu apakšējās brusas. Pirms pieskrūvēt pie pārseguma sijām, jānovelk striķis un jāpārbauda vai ir taisnā līnijā. Brusu gali sēž uz gāzbetona. Protams, ietīti ruberoīdā.

DSC_0263

Patīkami, ka gateris pats izkrauj kur nepieciešams kokmateriālus un pašam nav speciāli jāskrien sagaidīt. Tiesa, dažas brusas vairāk līdzinās telefona stabiem ne 15×15 kvadrātam.

DSC_0287

Vispirms uzstādu galējos statņus un samēru attālumus no mūrlatas. Kad attālumi ir +/- līdzīgi atkal novelku striķi un atbilstoši uzstādu divus statņus mājas vidusdaļā. Tālāk augšējās brusas sagarinu vajadzīgos izmēros un izzāģēju savienojumu vietas, tā lai savienojumi būtu virs statņiem. Ar izpalīdzīgā kaimiņa palīdzību uzceļam brusas vietās.

DSC_0299

Izveidotā rāmja ietvaros jau ir vieglāk uzstādīt atlikušos statņus un diagonālos atgāžņus – atliek tik precīzi piezāģēt un ar spēku iedauzīt vajadzīgajās vietās.

DSC_0327DSC_0333

Precīza piezāģēšana, protams, ir čakars un pats vēl tā īsti nesaprotu kā namdari veido ideālus koka savienojumus. Kļūdas labot ļoti palīdz fleksis ar smilšpapīra slīpripu, bet atklāju, ka savienojumi sanāk precīzāki ja tos piezāģē ar rokas zāģi. Un kad šāds savienojums atgāžņa abos galos izdodas ar pirmo reizi, tad iestājas laime pilnīga un roka atkal ir gatava zāģēt.

DSC_0339

Lai pastiprinātu krēsla apakšējo brusu savienojuma vietas, izveidoju divus šādus elementus.

DSC_0340DSC_0337

Kokmateriāli jau gateri ir impregnēti, tāpēc uz vietas nozieķēju tikai zāģējumu vietas. 90 grādu savienojumus veidoju ar metāla leņķiem + skrūves un rievotās naglas, atgāžņu savienojumus pagaidām tikai pieķēru ar skrūvēm. Doma ir pastiprināt ar metāla skavām, jo kaut kā tās caurumplāksnes nelabi izskatās.

DSC_0338

 

Mūrlatas mezgls un pārseguma sijas

Atbilstoši projektam, mūrlata un pārseguma sijas tiks liktas virsū uz gāzbetona – nebūs ne pabetonējuma, ne monolītās joslas. Šāds risinājums atrodams arī Bauroc mezglu bibliotēkā. Lai arī Bauroc tehniskais speciālists neiesaka šādu mezglu, dzīvē šādi gadījumi esot īstenoti. Viens no galvenajiem iemesliem šāda risinājuma izvēlei ir nevēlēšanās siltināt mūri un attiecīgi ar monolīto joslu neveidot aukstuma tiltiņu mūrī. Savukārt, ja monolīto joslu ceļ augšā uz bēniņiem, pieaug izmaksas un mainās mājas augstums, proporcija un ideja kopumā. Lai mazinātu risku, ka jumts lauzīs ārsienas vaļā, abas mūrlatas savstarpēji tiks sasietas ar pārseguma sijām. Attēlos pa kreisi Bauroc mūrlatas mezgls, pa labi Buildart.lv zīmētais mājas projekta mūrlatas mezgls.

Tālāk jau pie darbiem.

Iepirku kaudzi ar d10 vītņstieņiem, garu koka vītņurbi d30 un 25 kg bezrukuma enkurošanas javu. Urbumi ik pa metram, ~2,5 bloku dziļumā. Tad salēju pilnus ar ūdeni, lai sasūcas. Ceresit CX5 java cietē ļoti ātri. Pēc dažiem eksperimentiem sapratu, ka jātaisa porcijās pa diviem urbumiem – tad viss ideāli. Ielej javu iesprauž stieni un ātri jānolīmeņo, lai var paspēt ieliet otru urbumu. Lai vieglāk līmeņot, ar āmuru vitņstieni iedzinu dziļāk gāzbetonā. Ja nedaudz sanāk nočakarēties, java jau sākusi cietēt un var mest putriņu ārā.

Starp mūrlatu un mūri ruberoīds RPP-300 divās kārtās pielīmēts ar bituma mastiku Technomast Nr.21. Nekāda zinātne te nav – vnk rullē un ar spēku dur virsū.

IMG-20180610-WA0006

Un te jau pirmā krava ar kokmateriāliem, divi izmēri 5x20x600 un 10x20x600.

DSC_0020DSC_0025

Pēc projekta mūrlata paredzēta 20x20cm. No tādiem milzīgiem baļķiem man bail, tāpēc izvēlējos taisīt divās kārtās pa 10×20 brusām. Ar šādu paņēmienu var arī vienatnē mūrlatu uzmocīt uz vītņstieņiem.

DSC_0030DSC_0037Viena mūrlata nolidoja zemē, tāpēc ieviesu drošības pasākumus – no vienas puses vismaz divas sijas, no otras puses pieskrūvēju latas.

DSC_0039DSC_0040DSC_0115

Te jau mūrlata gatava. Kokmateriāls nav kalibrēts un arī pats ko tādu pirmo reizi mūža darīju, tāpēc sanāca arī pa kādai kļūdiņai – vietām mūrlata iznāk ārpus mūra plaknes dažu mm, vietām uz iekšpusi dažus mm. Nezinu cik tas ir būtiski, pagaidām neko nedarīšu, jāpadomā.. viena doma ir liekot spāres paspēlēties ar iegriezumiem.

Tālāk jāsakārto pārseguma sijas. Lielajiem 4,9m laidumiem 10×20 sijas, mazajiem 3,2m laidumiem 5×20 sijas. Te jau otra krava atvesta ar sijām. Kopā 6,3 m3 kokmateriālu.

DSC_0051

Te radošais process..DSC_0059

Leņķīšus izmanto tikai tie kas nemāk būvēt..

DSC_0150

Kad sijas saliktas pa vietām, atliek sasiet ar mūrlatām. Šim mērķim izmantoju metāla leņķus. No sākuma pieskrūvēju ar skrūvēm vajadzīgajās vietās un tad pastiprinu ar 4,2×90 rievotajām naglām. Naglošanas procesā ir kaut kas saistošs – patīkams gandarījums ar bērnības piegaršu.

DSC_0166DSC_0183DSC_0181

Solis starp siju asīm pamatā 60cm, vietām ir mazāks jo saliku divas blakām, citviet šī paša iemesla dēļ nedaudz lielāks. Lai šis pasākums būtu stingrāks, vēl vajadzētu sasaistīt sijas savstarpēji ar 5×20 atgriezumiem, bet jāpadomā, varbūt nav ko iespringt uz sīkumiem.

Tagad skats uz debesīm svītrains.

DSC_0185