Būvasu nospraušana

Līdzīgi kā plānotās ēkas pirmā skice projektēšanas stadijā, būvasu nospraušana, noteikti, ir šāds pats romantiski apcerīgs moments būvniecības stadijā. Pirmo reizi dabā var redzēt mājas aprises un precīzu novietojumu, tāpat, līdzīgi kā projektēšanas stadijā, pēc skices sekoja tikai čakars un besis. Bet māja pati neuzbūvēsies, tāpēc jāiet tālāk.

Lai arī no teorijas viedokļa it kā viss ir vienkārši, ar būvasu nospraušanu un iznešanu personīgi saskāries nekad nebiju. Līdz ar to 100% pārliecība kā to pareizi izdarīt man nebija. Sazvanījos ar mērnieku, kurš taisīja arī zemes gabala topogrāfiju, un viņš apsolīja gan parādīt kā salikt sētiņas gan nospraust asis. Manā būvatļaujā pie būvniecības uzsākšanas nosacījumiem būvasu nospraušanas akts netika prasīts, bet, pēc īsas konsultācijas ar būvinspektori, nolēmu, ka nekāds ietaupījums te nesanāks un labāk uztaisīt. Akts, kaut kādā veidā būs nepieciešams pie ēkas nodošanas – sīkāk šajā jautājumā neiedziļinājos.

Pārsūtu mērniekam failus, ko projektētājs sagatavoja asu nospraušanai un izrādās mans projektētājs diemžēl nemāk LKS-92 koordinātas, tāpēc mērniekam ir lieki jačakarējas un ģenplāns jāievelk pareizās koordinātas. Kad ĢP ievilkts koordinātās, izrādās, ka māja ĢP reāli uzzīmēta par gandrīz pusmetru platāka kā norādīts un atšķiras par to pašu pusmetru no platuma pamatu plānā. Paldies Ansim Liepam, ka ātri salaboja šīs kļūdas, lai nekavētu asu nospraušanu. Mācība Nr. 1 – jau pie projekta pasūtīšanas vienojaties, ka projektam jābūt LKS-92 koordinātās, it kā pašsaprotama lieta, bet izrādās Latvijā var projektēt arī brīvi izvēlētās koordinātu sistēmās. Runājot par mājas platuma problēmu, it kā jau 0,5 metri uz kopējo 9 m platumu ir sīkums, bet tagad man ir jātērē savs laiks un jādomā kurām telpām šie 0,5 metri tiks atņemti un katru reizi, kad būvniecības procesā vajadzēs kaut ko mērīt un plānot būs atkal un atkal jādomā par šiem 0,5 metriem. Liekas galvassāpes un riski kaut kur kļūdīties. Mācība Nr. 2 – pirms parakstiet projektu, ņemat rokā lineālu un projektā pārmēriet galvenos attālumus, lai nerodas šādi pārsteigumi.

DSC_1876

Priekš sētiņām sagatavoju 50×50 brusiņas un 25×100 dēļus. Mērnieks no sākuma nopozicionē tahimetru pēc iepriekš ar GPS piemērītiem atbalsta punktiem, tad atsprauž pagaidu atzīmes mājas stūros un sazīmē vietas, kur uzstādīt sētiņas.

DSC_1908

Tad uzstādam sētiņas. Ņemot vēra, ka augsne jau noņemta, sētiņas sanāk samērā augstas un papildus stabilizācijai iesaka nostiprināt tās ar šķērseniskiem dēļiem. Pēc sētiņu samontēšanas, mērnieks ņem precīzāku instrumentu un atliek punktus uz sētiņām. Atliktajos punktos svinīgi iedzenu naglas.

Kad lauka darbi pabeigti mērnieks sagatavo Galveno būvasu nospraušanas aktu (saite uz veidlapu un MK noteikumiem), Būvasu iznesumu nospraušanas plānu un iesniedz Mērniecības datu centrā apstiprināšanai. MDC pēc apstiprināšanas piešķir reģistrācijas Nr. un  nosūta informāciju pašvaldībai. Šis prieks maksā papildus 12.09 Eur.

4 Galveno būvasu reģistrēšana datu bāzē un nosūtīšana pašvaldībai, viens objekts 12.09

Šādi izskatās izgriezums no būvasu iznesumu nospraušanas plāna.

rect4149

Terases, iekšējās sienas, skursteņu un citus objektus tālāk jau atsprauž patstāvīgi ar mērlentu un ģeometrijas zināšanām, bez mērnieku palīdzības.

Lai turpmāk objektā ātri varētu noteikt augstumus, atzīmējām arī “nulles” punktu ar zināmu augstumu virs jūras līmeņa. Tā jebkurā brīdī ar parasta niveliera palīdzību varēsim saprast kas kādā augstumā ir jābūvē vai jau ir uzbūvēts.

Advertisements