Pamatu piebēršana

Tāpat kā pamatu lentas betonēšanai, arī šim darbam bija grūti pieķerties. Ne tik daudz darba apjoma dēļ, cik daudz aiz apziņas, ka tas izmaksās daudz naudiņas. Bet kas jādara jādara. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem sanāk, ka man nepieciešams ~160 m3 smilts ar ko aizpildīt pamatus un vēl tikpat, lai paceltu līmeni ap pamatiem. Par laimi šajā situācijā ir arī kāda pozitīva nianse – tuvākais karjers ir nieka 3 km attālumā un tas attiecīgi nozīmē reālu ietaupījumu uz transportu. Nekāda materiālu izvēle gan tur nav – vienkārši nesijāta un nemazgāta dažādas frakcijas smilts no karjera depozīta. Pasūtu 340 m3 un vienojamies par nonstop piegādi ar 2 mašīnām.

Vēl grūti bija pieņemt lēmumu par tehniku ar ko bērt smilti pamatos – ņemt universālo traktoru vai bobcatu ar ķēdēm. Universālajam ir liels kauss, bet bobcats ir raķete un neizspaida brauktuvi grozoties. Stundas likmes atšķirība minimāla, bet kurš šo darbu var izdarīt ātrāk? Nedaudz padomājot izvēlējos bobcatu ar ķēdēm (kontakti noteikti būs baltajā sarakstā, kad tādu izveidošu) no tās pašas firmas, kas man raka elektrību un ūdens trubas. Bobcatists Arnis arī laipni piekrita pa ceļam paņemt nomā 300kg blieti un atvest, lai man nav jāorganizē papildus loģistika.

Pirms darbu sākšanas vēl atzīmēju vajadzīgo piebēršanas augstumu.DSC_3607

Un tad jau sākās izklaides. Mēģinājām bērt un blietēt pa daļām – kamēr bobcats ber vienu pusi, es otru blietēju un tad atkal maināmies pusēm – tā kamēr pilns. Vai no tās blietēšanas bija kāda jēga – grūti spriest, jo reāli pēc šādas shēmas varējām nostrādāt tikai 2/3 pamatu laukuma atlikusī 1/3 jau uzreiz tika piebērta līdz augšai, jo bobcatam kaut kā jātiek tajos pamatos iekšā, bet tur jau teorētiski bobcats ar savām 3 t pamatīgi sablietēja. Bobcata darba princips ir šāds – saved smilti kaudzē pie pamatu malas un tad brutāli kā buldozers pa kārtai stumj iekšā. Lai arī brīžiem operatoru pārņēma stress no nebeidzamās smilšu pievešanas un manas čamāšanās ar blieti, līdz pusdienu pārtraukumam smilšu vēdēji bobcatistu bija apdzinuši par tikai 3 kravām, kuras viņš iedzina uz pusdienu rēķina.

DSC_3614DSC_3625DSC_3621DSC_3628DSC_3626DSC_3632DSC_3633

Kopā šim darbiņam aizgāja 11 stundas un 34 kravas. Esmu pārliecināts ka bobcats bija pareizā izvēle, atvestās kaudzes ļoti operatīvi iestrādāja, iestigušās mašīnas izstūma un piebraucamo ceļu ik palaikam pielīdzināja, lai smilti var pievest maksimāli tuvu pamatiem.

Pagaidām tiks atstāts šāds reljefs ap māju. Galīgo līdzināšanu un reljefa veidošanu atstāšu uz brīdi kad māja jau būs tuvu apdzīvojamai stadijai – tad varbūt būs skaidrāka vīzija kā to reljefu veidot. Rezervē vēl stāv divas lielas kaudzes ar melnzemi.

DSC_3690DSC_3637

Biju uztaisījis koka aizsargu/rampu, lai nesabojātu siltinājumu, tomēr bobcats kaut kā iemanījās arī pabraukt garām. Uzreiz pa kreisi no bojājuma vietas bija koka aizsargs. Bildes nav, bet tāds vienkāršs no dēļiem saskrūvēts L veida elements.

DSC_3644

Protams, jāveic arī blietēšana ar sentēvu metodēm. Vietām ļoti aktīvi nāca gaiss arā – galvenokārt tur kur nesanāca noblietēt pa kārtām.

DSC_3675DSC_3795

Toreiz un tagad:DSC_3402DSC_3638

Pamatu apmešana

Lai pasargātu putaplastu no saules kaitīgās iedarbības uzreiz ķēros arī pie pamatu armēšanas un apmešanas.

Stiklšķiedras ruļi nāk 1m platumā, bet ņemot vērā, ka pamati tiks piebērti 20cm-30cm no augšas, nolēmu nearmēt tik daudz un sazāģēt rulli uz pusēm. Stūriem nopirku stūra profilus. Armēšanu veicu līmēšanas un armēšanas javu SAKRET BAK.

 

Pats process nekas sarežģīts, nedaudz čakarīgāks par putaplasta līmēšanu, bet paveicams arī pilnīgām iesācējam kā man.

 

Ar zoboto ķelli uzvelk javu, uzrullē virsū sietu un tad ar zobotās ķelles līdzeno pusi iespiež iekšā sietu un izlīdzina javu. Ja baigi nesačakarējas, tad rezultāts jau ar pirmo piegājienu sanāk diezgan labs un līdzens.

DSC_3547DSC_3543Viss šīs pasākums aizņēma mazāk laika un javas kā bija plānots, tāpēc nolēmu uzvilt javas kārtu arī apakšējai pamatu daļai – lai smukāk. Lietus nedaudz pabojāja gala rezultāta bildi, bet, kad izžūst, tas viss izskatās daudz labāk.

DSC_3606

 

Pamatu vertikālā hidroizolācija un siltināšana

Pirms pamatu siltināšanas vajadzētu nokasīt visus betona nelīdzenumus un tikt galā ar vertikālās hidroizolācijas jautājumu.

Lai arī veidņotie betona pamati ir ļoti līdzeni, atsevišķās vietās ir nelīdzenumi, piemēram, vietās, kur ar javu aiztaisīja veidņu atsaišu caurumus un vietās, kur starp veidņiem ievietoja koka brusas. Nopirku betona slīpripu priekš mazā flekša, lai tiktu galā ar šiem nelīdzenumiem. Kāpēc tas viss čakars vajadzīgs? Būtībā divi iemesli – (1) lai izlīdzinātu pamatu horizontālo virsmu (vēlāk liekot hidroizolāciju būs mazāks čakars) un (2) lai vieglāk un līdzenāk pielīmētu siltinājumu pie vertikālās plaknes.

DSC_3322

Pamatu horizontālo daļu vajadzēja slīpēt galvenokārt dēļ šiem veidojumiem, kas radās dēļ veidņu atsaitēm. Pie reizes arī apslīpēju iekšējo kantīti, lai hidroizolāciju varētu nolocīt uz leju bez riska to pārsplēst (izlasīju Ernesta blogā un likās pieņemama ideja). Mazajam AEG 1000W fleksītim darbiņs bija uz spēku robežas, bet tika galā. Putekļi gan ir daudz tāpēc, ja kāds izdomā ko līdzīgu darīt, iesaku iepirkt pāris putekļu maskas – tad var maukt kamēr viss balts. Ripa praktiski nav nodilusi un noderēs vēl citiem brīnumdarbiem.

DSC_3324

Pamatu sienas slīpēt vajadzēja tikai dažās vietās, kur tika izmantotas koka brusas.

DSC_3339

Kad tas izdarīts, var turpināt domāt par hidroizolāciju. Būtībā starp dzirdētajiem viedokļiem dominē viedoklis, ka pamatu sienas IR jānosmērē ar hidroizolāciju. Ja sākam iedziļināties kāpēc, tad parastie argumenti ir – tā drošāk, tas jau neko nemaksā utt. Arī dažādās apmetumu un citu apdares materiālu sistēmās tiek paredzēta hidroizolācija bez sīkākiem paskaidrojumiem.

Lai arī nemāku pamatot vai pārbaudīt ar aprēķiniem, visādi youtube speci, un dažādi citi izziņas materiāli mani noveda pie šādiem diviem jautājumiem un tiem sekojošām atbildēm, lai saprastu:

  1. Ko es vēlos pasargāt ar hidroizolāciju? Pagrabs nebūs, betons labs un monolīts. Tātad īsti sargāt nav ko.
  2. No kā es vēlos pasargāties ar hidroizolāciju? Gruntsūdens šobrīd ir ~40cm zem pamatu pēdas un visticamāk augstāk par pēdas augšu nekad neuzkāps. Lietusūdeņus aizturēs putaplasts. Pamati tiks apbērti ar smilti, tāpēc nekādi kaitīgie augsnes vai gruntsūdens šķīdumi uz pamatiem arī neiedarbosies. Pamati ir piepacelti reljefā un ūdenim vajadzētu viegli drenēties prom. Tātad arī pret ko sargāt īsti nav.

Bet ko lai dara, ja gribās pamēģināt uzpinzelēt kaut ko melnu? Nolēmu nosmērēt pamatu un pēdas kontakta zonu ar hidroizolāciju papildus drošībai un sirdsmieram.

Iepērku šādu mazo spainīti ar bitumena mastiku, pāris otiņas un ķeros klāt.

DSC_3413DSC_3392

Te jau pamati gatavi siltināšanai. Ar mazo 10 L spainīti sanāca nopinzelēt divās kārtās. Darbs nav grūts un iet raiti, būtībā nosmērēt visus pamatus arī nebūtu nekāds grūtais un ilgais darbiņš, ja neskaita šķīdinātāja smaku un to, ka otrā dienā tā mastika jau bija daudz cietāka un grūtāk uzklājama. Tas nozīmē lieliem apjomiem jāpiepērk šķīdinātājs.

DSC_3402

Siltināšanas pasākumā sarežģītākais bija saprast kādu siltinājumu pirkt. Pārdomu procesā sapratu, ka negribu tās loksnes skrāpēt, tāpēc izvēle sašaurinājās līdz Finnfoam FL300/50PXX un Tenapors Extra EPS-150, abi ar puspundi un 5cm biezi. Cenas ziņā abi līdzīgi, abiem ir reljefs uz virsmas un ar abiem var siltināt pamatus, bet abi būtībā ir dažādi produkti pēc ražošanas tehnoloģijas viens XPS otrs formētais EPS.

DSC_3302DSC_3298Tikt skaidrībā par plusiem un mīnusiem man palīdz Normunds no Tenapors. Salīdzinot abu konkrēto produktu īpašības ir tikai divas parastam lietotājam būtiskas atšķirības – 1) XPS – deg, EPS – pašnodziestošs; 2) EPS ir aptuveni 2x mazāka slodzes noturība kā XPS, bet abiem tā ir pilnīgi pietiekoša pamatu siltināšanai.  Tātad EPS labāks jo nedeg, bet XPS stiprāks. Tas ko nevar izlasīt produktu brošūrās, bet var redzēt veikalā – EPS loksne bojājumu vietā turpina drupt tālāk (skat. bildi augstāk) un šī paša iemesla dēļ to nevar piezāģēt ar rokas zāģi. Tātad, lai arī kā gribētos atbalstīt vietējo ražotāju, Tenapors Extra plāksnei vienīgais pluss ir ugunsdrošība.

Iekš Prof.lv tieši Finnfoam FL300/50PXX bija atlaide un tas sanāca pat lētāks par loksnēm bez reljefa. Pasūtīju 17 iepakojumus un 12 Penosil FixFoam 877 putuplasta līmes baloniņus (bonusā pistole).

DSC_3378

Nedēļu nobumbulēju dēļ lietainām dienām un beidzot pēc Jāņiem pieķeros pie darbiem.

DSC_3481

Pašā līmēšanā pilnīgi nekas sarežģīts. Sāku uzmanīgi ar vienu, divām un tad jau 5 loksnēm vienlaicīgi. Uzpūš putas uz loksnēm, nedaudz pagaida un tad sāk spiest klāt. Ja sāk likt klāt pa ātru, tad loksne negrib tik labi lipt klāt un nākas pašam turēt līdz pielīp, ja ir sagaidīts īstais brīdis tad atliek tikai piespiest, nedaudz izspaidīt visu loksnes laukumu un nekas nav jātur vai jāgaida.

Savienojumu vietas arī nopūtu, lai viss ir maksimāli blīvs. Bildē redzams, ka putaplasts nedaudz garāks kā nepieciešams un augšu vajadzēs piegriezt pēc fakta.

DSC_3460

Tuvplāna skats savienojuma vietai ar pēdu – arī te viss piepūsts lai nav nekādu caurumu.

DSC_3470

Te jau gala rezultāts ar piegrieztu augšu un stūriem.

DSC_3521DSC_3522

Kopā uz 56m2 iztērēti 6,5 Penosil līmes baloni, lai gan biju rēķinājies uz 9-10 baloniem.

DSC_3485

Kaimiņš bija skeptisks par manu ieceri putaplastu līmēt ar putu līmi un dībeļu nelietošanu, tāpēc pielīmēju viņam gabaliņu stiprības testam. 🙂 Vismaz šobrīd neredzu nekādu vajadzību kaut ko dībeļot.

DSC_3487

Pamati mājai ielieti!

Dobeles panelis, Fibo pamatu bloki,  OSB veidņi vai klasiskie nomas veidņi? Kopš pamatu pēdas iebetonēšanas gandrīz mēnesis ir pagājis domājot, rēķinot un domājot. Mans favorīts Dobeles panelis diemžēl cenas ziņā nespēj konkurēt pat ar nomas veidņiem komplektā ar visu betonēšanas brigādi. OSB veidņus atmetu kā pārāk riskantu risinājumu. Tāpat, lai to OSB veidni pienācīgi sagatavotu, kaudze naudas un laika aiziet visādos sīkumos. Palieku pie diviem potenciālajiem risinājumiem – Fibo pret nomas veidņiem. Fibo blokus es teorētiski pats varētu sakrāmēt un pēc visiem aprēķiniem tā varētu ietaupīt 19% naudiņas salīdzinot ar nomas veidņu risinājumu + brigāde.

Pārdomu procesā beidzot sanāca aptaustīt tos Fibo 300 pamatu blokus. Ja liek ar pusbloka pārklāšanos tad īsti neveidojas kārtīga monolītā josla – tā sprauga starp blokiem, manuprāt, ir pārāk maza. Ja tiek salikta armatūra tad arī izvibrēt betonu varētu būt diezgan apgrūtinoši – tas tā manas kā nespeciālista pārdomas. Visādi citādi forši bloki.

 

Satikos arī ar potenciālo veidņu licēju Vitāliju. Čalis ļoti ātrs, daudz objektu, problēmu vispār nekādu un gatavs jau rīt likt veidņus, jo ir “logs” starp objektiem. Sasteigti lēmumi man nepatīk, priekšapmaksu neesmu gatavs maksāt tāpēc novelku bremzi un saku, ka jāpadomā. Latvija ir maza un risinot maizes darba jautājumus izdodas satikt potenciālā veidņu licēja iepriekšējo darba devēju – betonēt māk, bet pa ziemu esot sasaldējis betonu vienā lielā objektā, kuru tagad nākas labot jau bez Vitālija palīdzības.

Domāt man patīk – domājot netiek tērēta nauda. Bet pienāk brīdis kad lietas ir jāvirza uz priekšu. Paralēli mājas būvniecībai ir jādara arī maizes darbs un kāds laiks jāvelta ģimenei, tāpēc izlemju ziedot tos 19% un ļaut darbu paveikt citiem.

Pēc nedēļas atkal tiekos ar Vitāliju, lai izrunātu iespējamo sadarbību. Izstāstu savu šaubas par rezultāta kvalitāti un priekšapmaksu. Beigās izdodas vienoties kādam jāizskatās rezultātam un par apmaksu tikai pēc darbu pabeigšanas.

Lentveida pamatu risinājums tiks īstenots ar dažām nebūtiskām novirzēm no projekta – vertikālās armatūras būs d12, daļa no vertikālajām armatūrām ir U veida elementi par kurām jau stāstīju rakstā par pamatu pēdu. Iztrūkstošās vertikālās armatūras, lai iegūtu 90cm soli tiks iestiprinātas pēdā ar urbumu palīdzību.

Capture

Un te jau veidņi procesā.

DSC_2898DSC_2896

Tiek izveidoti arī trīs izvadi komunikācijām. Divi pa 100mm ūdenim un elektrībai un viens 150mm kanalizācijai.

DSC_2913

Procesā atklājās, ka manā armatūras aprēķina excelī ieviesusies kļūda un pietrūkst kādi 120m armatūras. Zvanu uz BetonMax ar palīdzības saucieniem un nākamajā dienā armatūra ir klāt, lai darbi neapstājas.

DSC_2938

Te skats veidņu iekšpusē un armatūra T veida savienojumā. Stūros izmantoti tie paši L veida elementi, kas pēdai. Būtībā objektā uz vietas nekas netika locīts.

 

 

Kamēr vīri cīnās, varu meitu beidzot aizvest uz zoodārzu. Novērots šāds stilīgs putniņš.

DSC_2957

Tikmēr veidņi salikti, armatūra sasieta, līmeņi pārbaudīti. Betons pasūtīts no SIA DVL uz plkst. 14:00. Reāli atbrauca pēc 17:00 ar citas firmas sūkni, jo viņu sūknis iesprūdis kādā citā objektā.

DSC_2968

Kopā bija nepieciešami 22,5 m3 C25/30 betona, tāpēc sanāca 1 sūknis ar kravu + 2 reisi bumbierim. Sākotnēji tika paredzēts, ka atvedīs uzreiz visu apjomu, bet mašīnu trūkuma dēļ nācās gaidīt kamēr bumbieris brauc pēc otras kravas. Sūknim reāli 3 stundas objektā, bet dēļ neparedzētās dīkstāves vienu stundu noņēma no rēķina.

DSC_2993DSC_3005

Vīriem process atstrādāts – viens tur trubu, divi seko un vibrē. Augšējās veidņu atsaites, manuprāt neriktīgā vietā paredzētas, jo pēc atveidņošanas tiks izlauzti robi pamatu virsmā.

 

Un te jau pabeigti betonēšanas darbi un tiek nolīdzināta virsma. Pamatu pēda izrādās bija izdevusies līmenī tāpēc veidņus varēja liet pilnus līdz augšai, tikai vidus sienai vajadzēja kādu 1cm atstāt neaizpildītu, lai viss beigās būtu līmenī.

DSC_3011

Šajā bildē var redzēt iepriekšminētās veidņu atsaites trubiņas, kad betons nedaudz sasēdies.

DSC_3018

Nākamajā dienā betons jau ir ieguvis savu sākotnējo stiprību un var veikt atveidņošanas darbus. Kopā šim pasākumam aizgāja 3 dienas. Pirmajā dienā veidņošana un apakšējā armatūra, otrajā dienā augšējās armatūras siešana un betonēšana, trešajā dienā atveidņošana.

IMG-20170526-WA0000

Un tad jau atliek laistīt, laistīt un laistīt, lai betonam pirmās divas, trīs dienas cietēšanas procesā pietiek ūdens. Visērtāk ir uzlikt laistītāju un ik pa laikam pamainīt tā pozīciju.

DSC_3039

Lai arī nav tas gandarījums kā pēc paša paveikta darba, ar rezultātu esmu apmierināts, ja neskaita nepareizi sarēķināto armatūru un betona kavēšanos, viss notika kā plānots. Pārbaudot iegūtā rezultāta dimensijas, viss ir kārtībā un kā runāts – sienas ir vertikālas, diagonāles sakrīt un virsmas augstums staigā no 0 līdz 0,8cm.

 

Pamatu pēdas veidņi, armatūra un betons

Veidņus izlēmu gatavot no tiem pašiem n-šķiras dēļiem ar izmēriem 10×2,5×300, ko izmantoju tualetei. Biju jau pasen iepircis 3m3, tāpēc jāliek lietā. Galvenais dēļu trūkums nav tas, ka vienā pusē ir miza, bet gan izmēri, kuri staigā visās dimensijās.

Lai process ir raitāks un ergonomiskāks, izveidoju šādu darba virsmu sev vēlamā augstumā un ar speciālām atdurītēm veidņu montēšanai.

DSC_2322

Tālāk process gandrīz kā konveijerā – ņemam divus dēļus no kaudzes, liekam uz galda ar smuko pusi uz augšu un skatāmies vai neveidojas šķirbas vai kāds izliekumus. Ja viss Ok, saspiežam pret atdurēm, lai starp dēļiem nav spraugas, un skrūvējam kopā, tad apzāģējam abus galus. Ja nav Ok, šķirojam dēļus kaudzē līdz atrodam saderīgus pārus. Vidēji katrs otrais dēlis tiek izbrāķēts, dēļ tā, ka pārāk izliecies vai platumā neriktīgs. Un tā darbojamies līdz esam ieguvuši nepieciešamo veidņu daudzumu. Veidņu garumus veidoju dažādus vadoties pēc dēļu kvalitātes, jo tāpat, uzstādot, būs jāstiķē un jāpiegriež.

DSC_2336

Veidņi sataisīti un ar šādu superinstrumentu pārnesu informāciju no striķiem uz zemes. Kad piešauj roku un nepūš stiprs vējš, precizitāte ir diezgan laba. Tālāk uz atzīmēm liekam veidņus. Pēcāk pēc atzīmēm varēs sekot līdz vai veidņi nav pabīdījušies.

Kad veidņi salikti un savienojuma vietas piezāģētas, var sākt nodarboties ar līmeņošanas darbiem. Šim darbam ļoti noderēja lāzera projekcijas nivelieris ar uztvērēju āra darbiem. Līmeņošanu veicu ar dažādiem koka atgriezumiem –  mazai pieregulēšanai vislabākais rezultāts sanāca ar maziem ķīlveidīgiem atgriezumiem, bet lielākām kļūdām jāņem talkā pamatīgāki atgriezumi. Kad attiecīgais veidņu savienojums salīmeņots, saskrūvēju tos kopā. Tā apejam apli līdz visi veidņi ir savienoti. Tad ejam otro apli, pārbaudām līmeni, pārbaudām veidņu platumu un pieskrūvējam papildus atbalsta dēlīti stabilitātei. Lielākās spraugas starp veidņiem un pamatni redzamas zemāk bildē. Bet par to neuztraucos, jo likšu plēvi. Kad veidņi stabili un līmenī, apberu no ārpuses ar smilti, lai nekur neaizmūk.

Plēves jautājumu pārdomāju ilgstoši, bet pārliecināja argumenti par betona mitruma saturēšanu un zudumu novēršanu caur spraugām. Klājam iekšā un skavojam klāt pie veidņiem. Plēve 200 mikroni.

DSC_2449

No BetonMax iepirku armatūru d12 izmērā un jau sagarinātu pa 0,45, 3 un 6 metriem. Papildus pasūtīju salocītus 90 grādu elementus stūriem un U veida elementus pēdas sasaistei ar lentu. Šādi bija plāns ietaupīt uz flekša ripām un locītāja pirkšanu/nomāšanu, protams, šādi arī laiks un enerģija nav jātērē uz griešanu un locīšanu. Domāju, plāns izdevās (vismaz pēdas daļai), jo locīt neko nevajadzēja un iztērēju knapi pusi no vienas mazās 125mm flekša ripas.

Mazās 0,45 armatūras liekam veidņos uz 7cm sēnītēm ar soli 90cm. Tad saliekam 90grādu elementus visos stūros un tad jau pēc fakta kombinējam, kur likt 6m un kur 3m armatūras tā, lai savienojuma vietās veidojas vismaz pusmetru liela pārklāšanās. Armatūru liku 4 rindās ar 10cm atkāpi no veidņa malām.

Vidējas sienas savienojumu ar perimetru izveidoju šādu. Nezinu vai pareizi, bet, kad galvā iztēlojos kā šis veidojums sadalīs slodzes betonā, man sirds kļūst mierīga. Droši sniedziet pamatotu kritiku, lai nākotnē zinu un varu vismaz kaimiņu pamācīt.

DSC_2476

Protams, viss ievelkas un armatūras siešana jau notiek pa tumsu. Pa virsu vēl saliku papildus 0,45m garuma armatūru, lai solis starp šķērseniskajām armatūrām būtu 0,45m. Beigās abas veidņu malas no augšas pastiprinu ar līstēm, lai betona liešanas laikā noturētu 60cm platumu un veidņi būtu stingrāki.

 

Tālāk plāns pie šīm līstēm stiprināt arī vertikālos U elementus, bet ir iestājusies tumsa, uznācis lietus un besis, un, lai kaut ko nesačakarētu, atlieku šo darbu uz brīdi pirms betona atvešanas nākamajā rītā 9:00.

Pa nakti līst lietus un atbraucot no rīta objektā redzams, ka veidņos stāv ūdens. Betona ražotājs mani nomierina un saka, ka uzjauks nedaudz biezāku un betonam nekāda skāde nebūs no tā ūdens. Ar palīgiem Jāni un Kristu ātri sienam vertikālos U elementus, bet visus diemžēl nepaspējām salikt, jo betons jau klāt. Pasūtīti tika 9m3 C25/30 betons no SIA DVL Sauriešos. Atveda ar vienu bumbieru un sūkni. Saprotamu iemeslu dēļ no liešanas procesa bilžu nav daudz. Bet lejot betonu novēroju, ka betons ūdeni spiež uz priekšu un nemaz nesamaisās ar to. Kad bijām apgājuši apli un ūdenim vairs nebiju kur plūst tas viss tika izpiests ārā no veidņiem. Otrs novērojums ir, ka zem plēves veidojās burbuļi, kas līdzīgi kā ūdens centās atrast izeju un atsevišķās vietās, kur nevarēja atrast izeju izveidoja nelielas gaisa kabatas zem plēves un betona – kā to novērst nezinu, iespējams, vajadzēja uztaisīt iegriezumus plēvē. Trešais novērojums ir betona spēks – kad tas krīt no sūkņa trubas veidņos viss, kas nav piesiets vai kārtīgi atbalstīts, noteikti tiks izkustināts. Armatūra man bija sasieta kārtīgi, bet dažās vietās atbalsta sēnītes nolocījās.

DSC_2490DSC_2491

Laikam iesācēja veiksme, bet betons tika pasūtīts pat pārāk precīzi – pāri palika tā mazā kaudzīte bildes kreisajā pusē zem sūkņa trubas. Kad betons saliets, iebakstam trūkstošos U elementus, ar koku izbakstam betonu un izlīdzinam tā virsmu.

Pamatnes sagatavošana pamatu pēdai

Augsne tika noņemta jau kādu laiku iepriekš (saite uz rakstu). Sākotnējā ideja bija ļoti rūpīgi ar lāpstu izrakt 30cm dziļas tranšejas mālainajā slānī līdz atsedzas smilts, un iztikt bez pēdas veidņiem. Bet kaimiņš bija pasūtījis traktoru, kas jau pēc pusdienlaika atbrīvojās, tāpēc radās ātrā ideja šo darbu uzticēt traktoram. Ātri sazīmēju pēdas aprises uz zemes un traktors var sākt uzdevumu.

DSC_1954

Ar šo lēmumu arī nācās atteikties no bezveidņu idejas. Traktoristam sagādā lielas problēmas noturēt dziļumu un arī sānu borti sanāk dažādas kvalitātes. Bet labā ziņa ir tā ka šie 30cm bija ļoti mālaini un būtu bijis paliels čakars to visu izrakt ar lāpstu.

rect4147

Ar nivelieri samēru augstumus un var redzēt, kur jānorok un kur jāpieber. “0” punkts jāparok dziļāk un tad pārējās vietās būs jāpieber 10 – 15cm smilts. Pirms smilts bēršanas vēlreiz pārbaudu vai visi izmēri ir Ok, izlīdzinu malas un citas neprecizitātes, lai pēcāk nav lieks čakars.

DSC_2256

Ar aptuveni 1,5m nobīdi no meliorācijas kadastra informācijas, pamatus šķērso meliorācijas truba. Pēc projekta bija paredzēts, ka truba tiks caurrakta un būs jātaisa apvads ap māju, bet ko darīt šādā gadījumā, kad meliorācijas truba iet kādus 40cm zem pamatu pēdas? Būs jābrauc pie meliorātoriem uz konsultāciju. Bet pagaidām iztīru melnzemi līdz trubai un pieberu ar smilti, trubas atstājot neskartas.

DSC_2268

Izlīdzinam pa pamatni smilti līdz tiek iegūts līmenis un noblietējam. Pēc blietēšanas vēlreiz pārbaudu līmeņus un pieberam vēl smilti vietās, kur vairāk sasēdās blietējot.

DSC_2275

Tālāk seko šķembas. Kādas šķembas jāliek zem pamatiem? Pareizo atbildi es arī šobrīd nezinu, bet izvēlējos 0-45mm dolomītu. Manā izpratnē tā labāk blietējas un to ir vieglāk iestrādāt par 20-40 šķembu. Par galveno mīnusu uzskatu risku iegrābties, jo šķembu maisījumus karjerā var arī nepareizi sagatavot un tad klients saņem pārāk daudz smalknes. Pirms Lieldienām pasūtīju 20m3 0-45mm dolomīta šķembas. Piegādātājs 2x solīja atvest neskatoties uz sarkanajiem datumiem un 2x piečakarēja aizbildinoties ar tiem pašiem sarkanajiem datumiem, beigās atveda tikai pēc Lieldienām. Lai arī bija citi darbi ko darīt, tas tomēr radīja kavēšanos un stresu, jo uz brīvdienām bija gan palīgs sarunāts, gan bliete un citi štrumi saorganizēti. Kad šķemba atvesta, šoferis izskatās nepieredzējis un nekādi nevar iegriezties ar puspiekabi īpašumā. Beigās nokurināja sajūgu tā arī kārtīgi neiebraucis. Bet šoferis patīkami pārsteidza – pēc visa šī pasākuma atvainojās gan par sabojāto ceļu, gan par to, ka neizbēra kravu norādītajā vietā. Skats no glābšanas operācijas.

DSC_2297

Kad šķemba beidzot atvesta un izbērta, sākumā savedam lielumu, lai iegūtu ~15cm slāni, izlīdzinam un noblietējam. Ar nivelieri izpētam situāciju un ar otro šķembu piegājienu mēģinam dabūt to visu pasākumu līmenī.

Rezultātā iegūta šāda samērā līdzena pamatne uz kuras tad tālāk likt veidņus pēdai. Virsma staigā 0 līdz -4cm robežās. Manuprāt, būs labi un neko diži līdzenāku te vairs nevarēja izspiest.

DSC_2319

Ko darītu citādāk?

  1. Pie rokas bija nivelieris, bet darīju citus darbus, tāpēc nestāvēju traktoram klāt. Ja būtu to 1h stundu pastāvējis ar nivelieri klāt pie tranšejas rakšanas, būtu ietaupījis vēlāk kādas 2- 3h uz smilts vešanu un līdzināšanu;
  2. Šķembas ņemtu divu veidu. Vispirms rupjās 20-40 vai šīs pašas 0-45 un pēc tam virsmas izlīmeņošanai kaut kādas smalkās, piemēram 0-20. Bet šis ir teorētiski. Jāskatās arī izmaksas.

Būvasu nospraušana

Līdzīgi kā plānotās ēkas pirmā skice projektēšanas stadijā, būvasu nospraušana, noteikti, ir šāds pats romantiski apcerīgs moments būvniecības stadijā. Pirmo reizi dabā var redzēt mājas aprises un precīzu novietojumu, tāpat, līdzīgi kā projektēšanas stadijā, pēc skices sekoja tikai čakars un besis. Bet māja pati neuzbūvēsies, tāpēc jāiet tālāk.

Lai arī no teorijas viedokļa it kā viss ir vienkārši, ar būvasu nospraušanu un iznešanu personīgi saskāries nekad nebiju. Līdz ar to 100% pārliecība kā to pareizi izdarīt man nebija. Sazvanījos ar mērnieku, kurš taisīja arī zemes gabala topogrāfiju, un viņš apsolīja gan parādīt kā salikt sētiņas gan nospraust asis. Manā būvatļaujā pie būvniecības uzsākšanas nosacījumiem būvasu nospraušanas akts netika prasīts, bet, pēc īsas konsultācijas ar būvinspektori, nolēmu, ka nekāds ietaupījums te nesanāks un labāk uztaisīt. Akts, kaut kādā veidā būs nepieciešams pie ēkas nodošanas – sīkāk šajā jautājumā neiedziļinājos.

Pārsūtu mērniekam failus, ko projektētājs sagatavoja asu nospraušanai un izrādās mans projektētājs diemžēl nemāk LKS-92 koordinātas, tāpēc mērniekam ir lieki jačakarējas un ģenplāns jāievelk pareizās koordinātas. Kad ĢP ievilkts koordinātās, izrādās, ka māja ĢP reāli uzzīmēta par gandrīz pusmetru platāka kā norādīts un atšķiras par to pašu pusmetru no platuma pamatu plānā. Paldies Ansim Liepam, ka ātri salaboja šīs kļūdas, lai nekavētu asu nospraušanu. Mācība Nr. 1 – jau pie projekta pasūtīšanas vienojaties, ka projektam jābūt LKS-92 koordinātās, it kā pašsaprotama lieta, bet izrādās Latvijā var projektēt arī brīvi izvēlētās koordinātu sistēmās. Runājot par mājas platuma problēmu, it kā jau 0,5 metri uz kopējo 9 m platumu ir sīkums, bet tagad man ir jātērē savs laiks un jādomā kurām telpām šie 0,5 metri tiks atņemti un katru reizi, kad būvniecības procesā vajadzēs kaut ko mērīt un plānot būs atkal un atkal jādomā par šiem 0,5 metriem. Liekas galvassāpes un riski kaut kur kļūdīties. Mācība Nr. 2 – pirms parakstiet projektu, ņemat rokā lineālu un projektā pārmēriet galvenos attālumus, lai nerodas šādi pārsteigumi.

DSC_1876

Priekš sētiņām sagatavoju 50×50 brusiņas un 25×100 dēļus. Mērnieks no sākuma nopozicionē tahimetru pēc iepriekš ar GPS piemērītiem atbalsta punktiem, tad atsprauž pagaidu atzīmes mājas stūros un sazīmē vietas, kur uzstādīt sētiņas.

DSC_1908

Tad uzstādam sētiņas. Ņemot vēra, ka augsne jau noņemta, sētiņas sanāk samērā augstas un papildus stabilizācijai iesaka nostiprināt tās ar šķērseniskiem dēļiem. Pēc sētiņu samontēšanas, mērnieks ņem precīzāku instrumentu un atliek punktus uz sētiņām. Atliktajos punktos svinīgi iedzenu naglas.

Kad lauka darbi pabeigti mērnieks sagatavo Galveno būvasu nospraušanas aktu (saite uz veidlapu un MK noteikumiem), Būvasu iznesumu nospraušanas plānu un iesniedz Mērniecības datu centrā apstiprināšanai. MDC pēc apstiprināšanas piešķir reģistrācijas Nr. un  nosūta informāciju pašvaldībai. Šis prieks maksā papildus 12.09 Eur.

4 Galveno būvasu reģistrēšana datu bāzē un nosūtīšana pašvaldībai, viens objekts 12.09

Šādi izskatās izgriezums no būvasu iznesumu nospraušanas plāna.

rect4149

Terases, iekšējās sienas, skursteņu un citus objektus tālāk jau atsprauž patstāvīgi ar mērlentu un ģeometrijas zināšanām, bez mērnieku palīdzības.

Lai turpmāk objektā ātri varētu noteikt augstumus, atzīmējām arī “nulles” punktu ar zināmu augstumu virs jūras līmeņa. Tā jebkurā brīdī ar parasta niveliera palīdzību varēsim saprast kas kādā augstumā ir jābūvē vai jau ir uzbūvēts.

Augsnes noņemšana

Ar pirmajām pavasarīgajām dienām atsākas kustība arī šajā būvobjektā. Tiek pasūtīts universālais traktors, aptuveni atzīmēta mājas novietne un cīņa ar augsni var sākties. Mērķis ir paredzētajā mājas vietā noņemt augsni līdz smiltij.

Pirms:

DSC_1808

Ciņas vidū:

DSC_1823

Un pēc aptuveni 7 traktora darba stundām:

DSC_1857

 

Zem augsnes atsedzas aptuveni 10-20cm biezs blīvs mālsmilts slānītis (par mālsmilti laikam to nav korekti saukt, jo tas ir kaut kāds augsnes ieskalošanās horizonts, bet vieglākai uztverei derēs arī šāds formulējums). Zem tā ieguļ smalka smilts. Gruntsūdens vēl nav.

Tālāk plāns ir šo mālaino slānīti pamatu vietās caurrakt  tā, lai pamatu pēdu varētu novietot tieši uz smilts. Pirms tam gan vēl ir jānosprauž asis.