Būvasu nospraušana

Līdzīgi kā plānotās ēkas pirmā skice projektēšanas stadijā, būvasu nospraušana, noteikti, ir šāds pats romantiski apcerīgs moments būvniecības stadijā. Pirmo reizi dabā var redzēt mājas aprises un precīzu novietojumu, tāpat, līdzīgi kā projektēšanas stadijā, pēc skices sekoja tikai čakars un besis. Bet māja pati neuzbūvēsies, tāpēc jāiet tālāk.

Lai arī no teorijas viedokļa it kā viss ir vienkārši, ar būvasu nospraušanu un iznešanu personīgi saskāries nekad nebiju. Līdz ar to 100% pārliecība kā to pareizi izdarīt man nebija. Sazvanījos ar mērnieku, kurš taisīja arī zemes gabala topogrāfiju, un viņš apsolīja gan parādīt kā salikt sētiņas gan nospraust asis. Manā būvatļaujā pie būvniecības uzsākšanas nosacījumiem būvasu nospraušanas akts netika prasīts, bet, pēc īsas konsultācijas ar būvinspektori, nolēmu, ka nekāds ietaupījums te nesanāks un labāk uztaisīt. Akts, kaut kādā veidā būs nepieciešams pie ēkas nodošanas – sīkāk šajā jautājumā neiedziļinājos.

Pārsūtu mērniekam failus, ko projektētājs sagatavoja asu nospraušanai un izrādās mans projektētājs diemžēl nemāk LKS-92 koordinātas, tāpēc mērniekam ir lieki jačakarējas un ģenplāns jāievelk pareizās koordinātas. Kad ĢP ievilkts koordinātās, izrādās, ka māja ĢP reāli uzzīmēta par gandrīz pusmetru platāka kā norādīts un atšķiras par to pašu pusmetru no platuma pamatu plānā. Paldies Ansim Liepam, ka ātri salaboja šīs kļūdas, lai nekavētu asu nospraušanu. Mācība Nr. 1 – jau pie projekta pasūtīšanas vienojaties, ka projektam jābūt LKS-92 koordinātās, it kā pašsaprotama lieta, bet izrādās Latvijā var projektēt arī brīvi izvēlētās koordinātu sistēmās. Runājot par mājas platuma problēmu, it kā jau 0,5 metri uz kopējo 9 m platumu ir sīkums, bet tagad man ir jātērē savs laiks un jādomā kurām telpām šie 0,5 metri tiks atņemti un katru reizi, kad būvniecības procesā vajadzēs kaut ko mērīt un plānot būs atkal un atkal jādomā par šiem 0,5 metriem. Liekas galvassāpes un riski kaut kur kļūdīties. Mācība Nr. 2 – pirms parakstiet projektu, ņemat rokā lineālu un projektā pārmēriet galvenos attālumus, lai nerodas šādi pārsteigumi.

DSC_1876

Priekš sētiņām sagatavoju 50×50 brusiņas un 25×100 dēļus. Mērnieks no sākuma nopozicionē tahimetru pēc iepriekš ar GPS piemērītiem atbalsta punktiem, tad atsprauž pagaidu atzīmes mājas stūros un sazīmē vietas, kur uzstādīt sētiņas.

DSC_1908

Tad uzstādam sētiņas. Ņemot vēra, ka augsne jau noņemta, sētiņas sanāk samērā augstas un papildus stabilizācijai iesaka nostiprināt tās ar šķērseniskiem dēļiem. Pēc sētiņu samontēšanas, mērnieks ņem precīzāku instrumentu un atliek punktus uz sētiņām. Atliktajos punktos svinīgi iedzenu naglas.

Kad lauka darbi pabeigti mērnieks sagatavo Galveno būvasu nospraušanas aktu (saite uz veidlapu un MK noteikumiem), Būvasu iznesumu nospraušanas plānu un iesniedz Mērniecības datu centrā apstiprināšanai. MDC pēc apstiprināšanas piešķir reģistrācijas Nr. un  nosūta informāciju pašvaldībai. Šis prieks maksā papildus 12.09 Eur.

4 Galveno būvasu reģistrēšana datu bāzē un nosūtīšana pašvaldībai, viens objekts 12.09

Šādi izskatās izgriezums no būvasu iznesumu nospraušanas plāna.

rect4149

Terases, iekšējās sienas, skursteņu un citus objektus tālāk jau atsprauž patstāvīgi ar mērlentu un ģeometrijas zināšanām, bez mērnieku palīdzības.

Lai turpmāk objektā ātri varētu noteikt augstumus, atzīmējām arī “nulles” punktu ar zināmu augstumu virs jūras līmeņa. Tā jebkurā brīdī ar parasta niveliera palīdzību varēsim saprast kas kādā augstumā ir jābūvē vai jau ir uzbūvēts.

Advertisements

Kā tikt pie elektrības

Rakstā par zemes gabalu meklēšanu jau minēju, ka Sadales tīkliem (turpmāk ST) ir jāpieprasa izziņa par potenciālajām pieslēguma izbūves izmaksām. ST kopā ar šo informāciju nosūta gan tehniskos noteikumus (projektēšanas uzdevumu), gan sagatavotu standartlīgumu par elektroietaišu būvprojekta izstrādi. Tiesa, projektētājs ir jāmeklē pašiem.

Vēlreiz kooperējos ar jauno kaimiņu un kopā veicam cenu aptauju projekta izstrādei. Projektēšanas piedāvājumi ir dažādi un cenas atšķiras pat 2x. Tāpat atšķiras arī termiņi – vieni sola izdarīt 6 mēnešos citi var 3 mēnešos. Apkopojot visus piedāvājumus, izvēlamies SIA ELKO, kuriem cena ir Ok, termiņš līdz 3 mēn, topogrāfija un saskaņojumi iekļauti cenā.

2015. gada februāra pirmajās dienās noslēdzam līgumu ar SIA ELKO un parakstam līgumu arī ar ST par būvprojekta izstrādi, norādot tajā, kurš šo darbu veiks.

Februāra beigās pienāk labas ziņas, ka būvprojekts ir praktiski gatavs. Tomēr rodas neplānota problēma – plānotā kabeļu trase šķērso privātīpašumu, tāpēc vajag saskaņojumu ar īpašnieku. Lai arī kabelis šajā posmā plānots pa neliela ceļa malu, kas ved uz kādu divstāvu dzīvokļu māju, izrādās nekādi servitūti vai kas cits nav nodibināti, tāpēc īpašnieks var arī mums atteikt.  Īpašnieks ir tas pats cilvēks no kura pirkām zemes gabalus un kārtīga latvieša manierā telefonsarunā “ieslēdz” kategorisku Nē! Kopā ar kaimiņu dodamies ciemos izrunāt šo problēmu un ilgākā sarunā izdodas pārliecināt, ka caur viņa zemi ir vienīgā iespēja kā tikt pie elektrības. Dabujam parakstu un esam ļoti priecīgi, bail pat iedomāties par izmaksām, ja nāktos meklēt citu tuvāko pieslēguma vietu.

Projektētāji strādā ātri un marta sākumā viss ir izdarīts un apstiprināts. ST var sākt cenu aptauju būvniecības darbiem. Kopā pēc projekta sanāk gandrīz 230m kabeļa (biezā zilā līnija shēmā).

kabelis

Marta pēdējā dienā no ST atnāk uzaicinājums parakstīt “Pieslēguma līgumu”. Tas nozīmē, ka ST ir izvēlējies būvnieku un ir zināmas precīzas pieslēguma izbūves izmaksas. Noslēdzam līgumu un saņemu rēķinu. Pēc rēķina apmaksas ST apņemas 150 dienās izbūvēt pieslēgumu.

ST sniedz arī informāciju par izvēlēto būvnieku, tāpēc ir iespēja sazināties un noprecizēt dažādus jautājumus, piemēram, darbu uzsākšanas laiku vai arī palūgt izbūvēt remontpieslēgumu par atsevišķu kompensāciju, lai pēc tam nav jāsauc elektriķis.

Maija beigās redzama rosība. Par rosību uzzinu gan no būvnieku laicīgi izsūtītās vēstules, gan no zemes īpašnieka zvana, kurš ir ļoti neapmierināts par izrakto tranšeju viņa īpašumā.

DSC_2660

Mūsu jaunais sadales skapis un pagaidu remontpieslēgums.DSC_2658

Un te jau darbi pabeigti, viss izlīdzināts un sakopts. DSC_2714

Pēc darbu pabeigšanas nosūtu ST aizpildītu “Akts par lietotāja elektroietaišu izbūvi”. Manā gadījumā elektroietaise ir tas remontpieslēgums. Kad šis ir izdarīts, teorētiski jābūt kādai atbildei no ST, ka darbi ir pabeigti un aicinājumam slēgt līgumu ar Latvenergo vai kādu citu elektrības piegādātāju. Gaidam, bet nekas tāds nenotiek. Pēc kāda laika sazinos ar ST, bet viņi problēmu neredz un elektrībai ir jābūt. Es to sapratu kā mājienu, ka viss ir “saslēgts” un eju uz Latvenergo klientu centru, lai noslēgtu līgumu par piegādi, bet tur mani apgaismo līdz galam – elektrība jau ir rozetē kopš ST saņēmu manu aktu par lietotāja elektroietaišu izbūvi un nekas vairāk nav jādara. Izrādās esmu ticis pie ekskluzīva automātiskā līguma ar Latvenergo un kaut kāda standarta Elektrum plāna. Sīkums, bet patīkami, ja neskaita aptuveni mēnesi, kas pavadīts neziņā.

Kopsavilkumam:

  1. Elektrību pieslēgt ir ļoti vienkārši. Visi soļi ir skaidri un saprotami. ST atbalsta e-pastu un pašam praktiski nekur nav jādodas. Arī projektētāji un būvnieki visu izdarīja paši un nekādas aizķeršanās neradīja. Ņemot vērā, ka šo projektu veicām kopā ar kaimiņu, pilnvaroju viņu dokumentu iesniegšanai ST. Pateicoties viņam visu nokārtoju caur e-pastiem, izņemot reizi, kad vajadzēja uzlikt savu parakstu būvprojektam un dabūt saskaņojumu no mūsu kaimiņa.
  2. Izbūve kopumā sanāca par 35% lētāk, nekā ST sākotnējā aprēķinā. noteiktajiem 3kEur (bez PVN). Vēl jārēķina klāt būvprojekta izmaksas, kas manā gadijumā (taisijām kopā ar kaimiņu) sastādīja nepilnus 20% no visām pieslēguma izmaksām.
  3. Pieslēguma izbūve no brīža, kad ir atrasts projektētājs, aizņēma 4,5 mēneši. Manā gadijumā vēl +1 mēnesis, jo nezināju, ka rozetē jau ir elektrība. Klāt vēl var skaitīt laiku, kas nepieciešams, lai saņemtu TN no ST ~ 2 nedēļas un ~ 2 nedēļas projektētāju cenu aptaujai.

P.S. Augstāk neminēju, bet izvēlējāmies 3F 25A pieslēgumu. Teorētiski vajadzētu pietikt.