Pamatu piebēršana

Tāpat kā pamatu lentas betonēšanai, arī šim darbam bija grūti pieķerties. Ne tik daudz darba apjoma dēļ, cik daudz aiz apziņas, ka tas izmaksās daudz naudiņas. Bet kas jādara jādara. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem sanāk, ka man nepieciešams ~160 m3 smilts ar ko aizpildīt pamatus un vēl tikpat, lai paceltu līmeni ap pamatiem. Par laimi šajā situācijā ir arī kāda pozitīva nianse – tuvākais karjers ir nieka 3 km attālumā un tas attiecīgi nozīmē reālu ietaupījumu uz transportu. Nekāda materiālu izvēle gan tur nav – vienkārši nesijāta un nemazgāta dažādas frakcijas smilts no karjera depozīta. Pasūtu 340 m3 un vienojamies par nonstop piegādi ar 2 mašīnām.

Vēl grūti bija pieņemt lēmumu par tehniku ar ko bērt smilti pamatos – ņemt universālo traktoru vai bobcatu ar ķēdēm. Universālajam ir liels kauss, bet bobcats ir raķete un neizspaida brauktuvi grozoties. Stundas likmes atšķirība minimāla, bet kurš šo darbu var izdarīt ātrāk? Nedaudz padomājot izvēlējos bobcatu ar ķēdēm (kontakti noteikti būs baltajā sarakstā, kad tādu izveidošu) no tās pašas firmas, kas man raka elektrību un ūdens trubas. Bobcatists Arnis arī laipni piekrita pa ceļam paņemt nomā 300kg blieti un atvest, lai man nav jāorganizē papildus loģistika.

Pirms darbu sākšanas vēl atzīmēju vajadzīgo piebēršanas augstumu.DSC_3607

Un tad jau sākās izklaides. Mēģinājām bērt un blietēt pa daļām – kamēr bobcats ber vienu pusi, es otru blietēju un tad atkal maināmies pusēm – tā kamēr pilns. Vai no tās blietēšanas bija kāda jēga – grūti spriest, jo reāli pēc šādas shēmas varējām nostrādāt tikai 2/3 pamatu laukuma atlikusī 1/3 jau uzreiz tika piebērta līdz augšai, jo bobcatam kaut kā jātiek tajos pamatos iekšā, bet tur jau teorētiski bobcats ar savām 3 t pamatīgi sablietēja. Bobcata darba princips ir šāds – saved smilti kaudzē pie pamatu malas un tad brutāli kā buldozers pa kārtai stumj iekšā. Lai arī brīžiem operatoru pārņēma stress no nebeidzamās smilšu pievešanas un manas čamāšanās ar blieti, līdz pusdienu pārtraukumam smilšu vēdēji bobcatistu bija apdzinuši par tikai 3 kravām, kuras viņš iedzina uz pusdienu rēķina.

DSC_3614DSC_3625DSC_3621DSC_3628DSC_3626DSC_3632DSC_3633

Kopā šim darbiņam aizgāja 11 stundas un 34 kravas. Esmu pārliecināts ka bobcats bija pareizā izvēle, atvestās kaudzes ļoti operatīvi iestrādāja, iestigušās mašīnas izstūma un piebraucamo ceļu ik palaikam pielīdzināja, lai smilti var pievest maksimāli tuvu pamatiem.

Pagaidām tiks atstāts šāds reljefs ap māju. Galīgo līdzināšanu un reljefa veidošanu atstāšu uz brīdi kad māja jau būs tuvu apdzīvojamai stadijai – tad varbūt būs skaidrāka vīzija kā to reljefu veidot. Rezervē vēl stāv divas lielas kaudzes ar melnzemi.

DSC_3690DSC_3637

Biju uztaisījis koka aizsargu/rampu, lai nesabojātu siltinājumu, tomēr bobcats kaut kā iemanījās arī pabraukt garām. Uzreiz pa kreisi no bojājuma vietas bija koka aizsargs. Bildes nav, bet tāds vienkāršs no dēļiem saskrūvēts L veida elements.

DSC_3644

Protams, jāveic arī blietēšana ar sentēvu metodēm. Vietām ļoti aktīvi nāca gaiss arā – galvenokārt tur kur nesanāca noblietēt pa kārtām.

DSC_3675DSC_3795

Toreiz un tagad:DSC_3402DSC_3638

Advertisements

Spices aprīkošana un ūdens hidranti dārzam

Spice ir iedzīta, bedre sūknim uzmūrēta, elektrība pievilkta un tagad atliek atskaitīties par pēdējo trūkstošo elementu – sūkni un apsaiti.

Brīdī, kad plānoju elektrības vilkšanu dārza mājiņai, prātā ienāca ideja, ka kabelim izraktajā tranšejā var pie viena iemest arī ūdens trubu. Nedaudz pagūglējot un apdomājot kas un kā tika izlemts, ka mums noteikti dārzā ir jāierīko vairāki ūdens hidranti laistīšanai un citām vajadzībām. Zemes gabals ir 138m garš un ir pilnīgi skaidrs, ka ar vienu ūdens pieslēguma vietu būs nepieciešama nenormāli gara dārza šļūtene, lai piekļūtu gan būvobjektam, gan dažādiem dārza nostūriem. Kad tas ir izlemts var sākt darboties.

Sāku ar 80m PP d32 cauruli, kuru ieguldu kādus 20cm virs kabeļa posmā ceļš – sūkņa bedre. Aptuveni pa vidu, pretī mājas būvlaukumam uztaisu atzaru uz d25, kura galā būs hidrants priekš būvniecības vajadzībām.

Kad tas veiksmīgi izdarīts, pēc dažām nedēļām pieķeros izveidot otru atzaru no sūkņu bedres uz sievas mazdārziņa zonu. Jāteic, ka man tiešām ir paveicies ar kaimiņu, šoreiz Bobcats uz sitiena pieejams no viņa būvlaukuma tāpēc atkrīt roku darbs. Tiesa, dabūju pa kaklu no sievas par nodarītajiem postījumiem zālienam. Šeit trubu liekam aptuveni 2 lāpstu dziļumā, lai taisot kādu dobi burkāniem nejauši neuzdurtos trubai.

DSC_2549

Pie bedres viss savienojas šādā veidojumā un iet iekšā bedrē, papildus d25 truba uz augšu hidrantam. Būtība ir izveidots maģistrāls d32 ūdensvads gandrīz visa zemes gabala garumā pie kura nākotnē varēs slēgt papildus atzarus ar hidrantiem vai domāt par kaut kādu automātisku laistīšanu. Bet šobrīd paliekam pie iztikas minimuma ar 4 izvadiem – 2 maģistrāles galos un 2 pa vidu.

DSC_2554

Sūkni un pārējos sīkumus braucu pirkt uz Akvedukts mazumtirdzniecības bodi. Kaut kā paveicās un veikalā uzskrēju virsū ūdens sūkņu speciālistam Guntim. Tiku gan pie ļoti vērtīgas konsultācijas, gan salikšanas shēmas, gan pie atlaidītes. Ietaupīts laiks, nervi un nauda. Lūk šādi shematiski izskatās mana apsaite profesionāļa rokām zīmēta.

rect4147

Šajā shēmā ir divas interesantas lietas, par kurām pats noteikti neiedomātos. Pirmā, ūdens sūknis ir bez spiediena bačoka, jo priekš dažādām laistīšanās aktivitātēm var arī nedaudz pieciest spiediena kritumu uz brīdi kamēr sūknis ieslēdzas. Un otrā, ka sūkni var viegli noņemt atskrūvējot tikai divas lokano trubu skrūves – ērti un vienkārši. Sūknis nāk bez automātikas tāpēc tā bija jāpiepērk atsevišķi un jāpievieno sūkņa elektrības vadam. Pats sūknis 1,1 kW Delfin JET 1100  – lētucis, bet savu darbu dara. Automātika Brio 2000-M. Pārējie sīkumi redzami shēmā.

DSC_2590DSC_2694

Kad sūknis saslēgts un izmēģināts, ķeramies pie interesantākā darba – hidrantu uzstādīšanas. Skrūvējam hidrantu pie kompresijas pārejas, piemēram vajadzīgo augstumu hidrantam, nogriežam PP trubu un vienojam klāt.

Lai hidranti būtu stabilāki iedzenu U veida armatūru (no mājas pamatiem palika) un piesienu ar savilcējiem. Labāks (stabilāks) rezultāts sanāk, ja hidrantu skrūvē pie 90 grādu pārejas (otra bilde ar hidrantu), tad gan ieguldīt pareizā dziļumā un leņķī ir ērtāk, gan pats hidrants ir stabilāks.

DSC_2579DSC_2589

Notestējam vai viss strādā un nekas nekur netek, un pielīdzinam zemi ap hidrantiem.

DSC_2578DSC_2580

Beigās uztaisu arī vāku sūkņa bedrei un pieslēdzu ar atslēdziņu, lai garnadžiem nav viegls guvums.

DSC_2729DSC_3167

Tranšeju vietas un dažus vecos traktora atstātos rakumus, kas palika pēc pamatu bedres rakšanas, izlīdzina tas pats Bobcats uz kāpurķēdēm. Super aparāts šādām darbībām.

DSC_2553DSC_2564DSC_2727

Beigās uzsēju virsū zālāja sēklu “Apzaļumotājs” + Mārpuķītes no SIA Krastmaļi. Viņiem ir ofiss Mārupē un tur var gan saņemt konsultāciju, gan iepirkt sēklas par draudzīgām naudiņām.

Elektrība dārza mājiņai un ūdens sūknim

Dārza mājiņa jau kādu laiku ir gatava, bet vēl aizvien objektā nebija ūdens un pēc elektrības bija jāiet 80m attālumā pie sadales skapja. Apdomāju dažādus variantus kā labāk rīkoties ar elektrības pievilkšanu un izlēmu ignorēt faktu, ka arī īstajai mājai vajadzēs kaut kad vilkt elektrību, un vienkārši aizvilkšu kabeli no esošā remontpieslēguma līdz dārza mājiņai un par īstās mājas elektrību domās pēc tam.

Internets baigi nepalīdz saprast kādu kabeli man vajag, tāpēc kaut kā izdomāju, ka CYKY 5x4mm vara kabelis būs īstais variants. Laika tobrīd nebija daudz domāt, jo Lieldienu brīvdienas tuvojās lieliem soļiem un visu bija jāpaspēj iepirkt, lai brīvdienās nekur nav jābrauc un var par 100% pievērsties pamatu pēdai, bruģim, ūdenim, elektrībai un pat vairs neatceros kas vēl toreiz uz Lieldienām bija ieplānots.

Kabeli sagādāt par normālām naudiņām pirmsvēktu dienā man palīdz Aleksandrs no Elektro24. Papildus nopērku arī D40 gofru. Salīdzinot ar kabeļa izmaksām, gofra nav dārga un labāk to kabeli papildus pasargāt.

Tālāk jau pie darbiem. Ņemam mazo ekskavatoru, rokam un guldam to kabeli iekšā. Neko baigi daudz te nav ko rādīt. Galvenais pirms gofras rituļa atsiešanas ir nostiprināt ievilkto striķi, lai tas neieraujas iekšā.

DSC_2186

Kad kabelis aizvilkts līdz mājiņai, ievelkam kabeli šādā mazā sadalnītē un aizvelkam vienu aizejošo gofru ar 3×2,5mm kabeli līdz ūdens sūkņa bedrei.

DSC_2404DSC_2559

Un te jau gala rezultāts. Noplūdes automāts 30mA un drošinātāji – āra rozetēm 16A, ūdens sūknim 16A un dārza mājiņai 10A. Zemējumu slēdzu pie ST zemējuma vada. Bija ideja veidot savu zemējumu pie spices, bet šo ideju pagaidām atliekam, lai nesanāk kā šiem Ādažu iedzīvotājiem (http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/adazos-noversta-karsta-udens-slaksanas-no-spices.a235875/).

DSC_2712

Neesmu elektrību mācijies, tāpēc droši komentējiet, ja kaut kas ir izdarīts nepareizi.

Ūdens spice

Lieldienu brīvdienās paspēju arī sākt risināt ūdens trūkuma problēmu. Atbrauca vīri un sāka dzīt spici ūdenim. Būtībā darbs pāris stundām – izurbj caurumu, saskrūvē trubas, iespiež trubu caurumā, uzgriež galā vītni un patecina nedaudz ūdeni. Spice sanāca gandrīz 8 metri. Truba 42,8mm. Ūdens pagaidām ir pietiekami. Vīri darbu izdarīja ātri un labi, bet attieksmes trūkums jūtams – nācās pēc tam vākt atstāto drazu, lai bērns skraidot nesavainojas.

Kad spice iedzīta, izroku bedri sūknim un vīri piegriež spices garumu pēc fakta.

DSC_2156

Pēc tam jau atliek izveidot kaut kādu kasti zem zemes, kur likt sūkni. Par alternatīvām baigi nedomāju – jāizlīdzas ar to kas pie rokas. Izbruģēju aptuveni laukumiņu ap spici, iebetonēju apmali uz kuras tālāk mūrēt keramzīta blokus.

Neesmu baigais mūrnieks – sanāca kā sanāca, bet savu funkciju pildīs.

DSC_2535.JPG

Nākamajos rakstos vairāk info par pēdējā bildē redzamo gofru elektrības vadam un kaut kādu melna trubu.

Lai saprastu no kurienes tad nāk tas ūdens, var ieskatīties mājai veiktās ģeotehniskās izpētes rezultātos. Ja spice ir gandrīz 8 metri, ūdens tiek iegūts no smilts slāņa kas ieguļ zem 2-3m bieza māla. Tas ir labi, jo ūdens ir nedaudz pasargāts no virszemes piesārņojuma un, iespējams, nebūs arī izteiktas sezonālas svārstības pieejamajā ūdens daudzumā.

Griezums

Pamatnes sagatavošana pamatu pēdai

Augsne tika noņemta jau kādu laiku iepriekš (saite uz rakstu). Sākotnējā ideja bija ļoti rūpīgi ar lāpstu izrakt 30cm dziļas tranšejas mālainajā slānī līdz atsedzas smilts, un iztikt bez pēdas veidņiem. Bet kaimiņš bija pasūtījis traktoru, kas jau pēc pusdienlaika atbrīvojās, tāpēc radās ātrā ideja šo darbu uzticēt traktoram. Ātri sazīmēju pēdas aprises uz zemes un traktors var sākt uzdevumu.

DSC_1954

Ar šo lēmumu arī nācās atteikties no bezveidņu idejas. Traktoristam sagādā lielas problēmas noturēt dziļumu un arī sānu borti sanāk dažādas kvalitātes. Bet labā ziņa ir tā ka šie 30cm bija ļoti mālaini un būtu bijis paliels čakars to visu izrakt ar lāpstu.

rect4147

Ar nivelieri samēru augstumus un var redzēt, kur jānorok un kur jāpieber. “0” punkts jāparok dziļāk un tad pārējās vietās būs jāpieber 10 – 15cm smilts. Pirms smilts bēršanas vēlreiz pārbaudu vai visi izmēri ir Ok, izlīdzinu malas un citas neprecizitātes, lai pēcāk nav lieks čakars.

DSC_2256

Ar aptuveni 1,5m nobīdi no meliorācijas kadastra informācijas, pamatus šķērso meliorācijas truba. Pēc projekta bija paredzēts, ka truba tiks caurrakta un būs jātaisa apvads ap māju, bet ko darīt šādā gadījumā, kad meliorācijas truba iet kādus 40cm zem pamatu pēdas? Būs jābrauc pie meliorātoriem uz konsultāciju. Bet pagaidām iztīru melnzemi līdz trubai un pieberu ar smilti, trubas atstājot neskartas.

DSC_2268

Izlīdzinam pa pamatni smilti līdz tiek iegūts līmenis un noblietējam. Pēc blietēšanas vēlreiz pārbaudu līmeņus un pieberam vēl smilti vietās, kur vairāk sasēdās blietējot.

DSC_2275

Tālāk seko šķembas. Kādas šķembas jāliek zem pamatiem? Pareizo atbildi es arī šobrīd nezinu, bet izvēlējos 0-45mm dolomītu. Manā izpratnē tā labāk blietējas un to ir vieglāk iestrādāt par 20-40 šķembu. Par galveno mīnusu uzskatu risku iegrābties, jo šķembu maisījumus karjerā var arī nepareizi sagatavot un tad klients saņem pārāk daudz smalknes. Pirms Lieldienām pasūtīju 20m3 0-45mm dolomīta šķembas. Piegādātājs 2x solīja atvest neskatoties uz sarkanajiem datumiem un 2x piečakarēja aizbildinoties ar tiem pašiem sarkanajiem datumiem, beigās atveda tikai pēc Lieldienām. Lai arī bija citi darbi ko darīt, tas tomēr radīja kavēšanos un stresu, jo uz brīvdienām bija gan palīgs sarunāts, gan bliete un citi štrumi saorganizēti. Kad šķemba atvesta, šoferis izskatās nepieredzējis un nekādi nevar iegriezties ar puspiekabi īpašumā. Beigās nokurināja sajūgu tā arī kārtīgi neiebraucis. Bet šoferis patīkami pārsteidza – pēc visa šī pasākuma atvainojās gan par sabojāto ceļu, gan par to, ka neizbēra kravu norādītajā vietā. Skats no glābšanas operācijas.

DSC_2297

Kad šķemba beidzot atvesta un izbērta, sākumā savedam lielumu, lai iegūtu ~15cm slāni, izlīdzinam un noblietējam. Ar nivelieri izpētam situāciju un ar otro šķembu piegājienu mēģinam dabūt to visu pasākumu līmenī.

Rezultātā iegūta šāda samērā līdzena pamatne uz kuras tad tālāk likt veidņus pēdai. Virsma staigā 0 līdz -4cm robežās. Manuprāt, būs labi un neko diži līdzenāku te vairs nevarēja izspiest.

DSC_2319

Ko darītu citādāk?

  1. Pie rokas bija nivelieris, bet darīju citus darbus, tāpēc nestāvēju traktoram klāt. Ja būtu to 1h stundu pastāvējis ar nivelieri klāt pie tranšejas rakšanas, būtu ietaupījis vēlāk kādas 2- 3h uz smilts vešanu un līdzināšanu;
  2. Šķembas ņemtu divu veidu. Vispirms rupjās 20-40 vai šīs pašas 0-45 un pēc tam virsmas izlīmeņošanai kaut kādas smalkās, piemēram 0-20. Bet šis ir teorētiski. Jāskatās arī izmaksas.

Augsnes noņemšana

Ar pirmajām pavasarīgajām dienām atsākas kustība arī šajā būvobjektā. Tiek pasūtīts universālais traktors, aptuveni atzīmēta mājas novietne un cīņa ar augsni var sākties. Mērķis ir paredzētajā mājas vietā noņemt augsni līdz smiltij.

Pirms:

DSC_1808

Ciņas vidū:

DSC_1823

Un pēc aptuveni 7 traktora darba stundām:

DSC_1857

 

Zem augsnes atsedzas aptuveni 10-20cm biezs blīvs mālsmilts slānītis (par mālsmilti laikam to nav korekti saukt, jo tas ir kaut kāds augsnes ieskalošanās horizonts, bet vieglākai uztverei derēs arī šāds formulējums). Zem tā ieguļ smalka smilts. Gruntsūdens vēl nav.

Tālāk plāns ir šo mālaino slānīti pamatu vietās caurrakt  tā, lai pamatu pēdu varētu novietot tieši uz smilts. Pirms tam gan vēl ir jānosprauž asis.

 

 

Piebraucamais ceļš

Zemes gabalā vietām ir diezgan biezs augsnes slānis, tāpēc, lai varētu normāli piegādāt materiālus un sākt kaut ko būvēt, ir nepieciešams piebraucamais ceļš. Saskaņā ar projektu piebraucamais ceļš ir plānots gar zemes gabala ziemeļu robežu līdz mājas lievenim. Kaut ko līdzīgu mēģināsim arī realizēt.

Ģeoloģiskie apstākļi priekš mājas piebraucamā ceļa būvniecības ir vienkārši – augsne ~40cm un zem tās smalka smilts, gruntsūdens ir dziļāk un ceļu neskar. Šie apstākļi ļauj izveidot salīdzinoši ekonomisku piebraucamā ceļa risinājumu. Plānoju šādu risinājumu, kur apakšējā slāņa biezums var tikt mainīts, lai sasniegtu vēlamo ceļa augstumu:

  1. 20cm – šķembu maisījums;
  2. Ģeotekstils
  3. 40 – 50cm – smalka smilts

Šajā brīdī plāns ir norakt augsni ceļa vietā un aizpildīt rakumu ar pieberamo smilti līdz sākotnējam virsmas līmenim, lai izveidotu ceļa pamatslāni. Šis pamatslānis kādu laiku kalpos arī kā ceļa segums. Ģeotekstilu un šķembu maisījumu plānoju uz brīdi kad būs izbūvēti pamati un varēs jau precīzi saprast nepieciešamo mājas apkārtnes augstumu.

Plānošana:

Caurteka grāvī un pats pieslēgums pie pašvaldības ceļa tika izbūvēts jau senāk (skat. Projektēšanas nosacījumi izpildīti). Šim nolūkam izmanota viena 6m caurteka d200 un 20m3 smilts.

Lai aprēķinātu nepieciešamo smilts apjomu jāzin ceļa garums, platums un biezums. Man sanāk ceļa garums 54,5 m un platums aptuveni 4,5 m. Kopējā platība 245 m2.

iebraucamais_cels_plans

Augsnes biezums zemes gabalā ir vidēji 0,4 m, dažās vietās līdz metram. Pieņemot, ka augsne būs 0,4 m bieza, būs jānoņem 98 m3 augsnes. Šajā pasākumā jāņem vērā, ka pie jebkura materiāla izrakšanas tas tiek uzirdināts un ieņem lielāku tilpumu kā sablīvētā stāvoklī (angliski Swell factor). Augsnei izplešanās faktors ir 1,4, bet smiltij aptuveni 1,2 -1,3. Tas nozīmē, ka izrokot paredzēto ceļa vietu augsnes kaudzes apjoms būs gandrīz 140m3, bet smilts jāpasūta 120m3, lai aizpildītu izrakto bedri.

Pasūtam 120m3 pieberamo smilti un universālo iekrāvēju.

Darbi:

Traktorists ir darbā līdz ar gaismu. Ar krāsu atzīmēju ceļa trasi un sākas augsnes noņemšana. Paredzēts, ka pēc stundas būs pirmās divas kravas ar smilti tāpēc ir jāstrādā raiti.  Augsni kraujam blakus ceļam, pēc tam savedīs vajadzīgajās vietās izlīdzināšanai.

dsc_1098

Redzams, ka uzreiz zem augsnes sākas smilts un dziļāk nav nepieciešams rakt. Tikmēr jau ir atbraukuši pirmie m3 smilts. Smieklīgi, ka šofera pirmie vārdi izkāpjot no mašīnas ir “es tur nebraukšu“, bet pēc nepilnas minūtes šis jau ir bedrē iekšā un zilajam krokodilam viss ir ok.

dsc_1100

Traktors izlīdzina pirmās divas kravas, lai ir vieta pārējām smiltīm un tikmēr var pievērsties izraktās augsnes izlīdzināšanai pa dažādām bedrēm un ieplakām.

dsc_1104

dsc_1108

Kamēr traktorists cinās ar augsni un pārvērš zemes gabalu par dubļu un bezceļa trasi tiek atvesta arī pēdējā smilts krava. Jāatzīmē, ka vienā brīdi sāka likties, ka būs par īsu, tāpēc pasūtīju papildus kravu.

dsc_1106

Pēc dubļu ciņām tiek notīrīts traktors un izlīdzināta smilts.

dsc_1117

Tāds lūk rezultāts 140m3 smilts un 8h traktora darba. Blietēt pagaidām nav paredzēts, lietus un laiks savu darbu izdarīs līdz pavasarim.